Kad 2012. gadā "Spēlmaņu naktī" režisoru Feliksu Deiču – vienu no Valmieras teātra stūrakmeņiem – godināja teātra ļaudis, pasniedzot balvu par mūža ieguldījumu, viņš pavisam godīgi teica: "Saistībā ar šo balvu jūtos ne pārāk labi, jo ir tik daudz cilvēku, kuri to ir pelnījuši un gaida. Man tā nāca negaidīti. Uztvēru to mierīgi un jutos mazliet neērti. Ir daudz aktieru un režisoru, kam šīs balvas laiks jau pienācis. Es ceru, ka man vēl ir dots laiks, man to saņemt bija par agru."
Kopš šīs balvas saņemšanas ir pagājuši nu jau vairāk nekā pieci gadi, bet režisors joprojām aktīvi strādā. Šajā laikā posmā Valmieras teātrī iestudetas izrādes – Maksima Gorkija "Dzimta" ("Vasa Žeļeznova", 2013), Ģulas Urbana "Visām pelēm garšo siers" (2014), kas kļuvusi par bērnu izrādes hitu, Džona Marella "Saules pelni" (2014), vēl nesen, atkal atgriežoties pie sava iemīļotā krievu klasiķa, pabeidzis darbu pie Maksima Gorkija "Zikovi" (2016), ir ķēries pie jauna iestudējuma – franču filozofa un dramaturga Albēra Kamī lugas "Pārpratums". Šī ir Feliksa Deiča tagadējā jeb "otrā dzīve" – kā viņš pats ir teicis. Tā sākās 1993.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
