ĢIT diskusiju ciklā runās par mākslas darba un politikas attiecībām

Projekta "Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei" ietvaros Ģertrūdes ielas teātrī turpinās diskusiju cikls, kas veltīts padomju totalitārā režīma nozīmes un ietekmes uz mūsdienu Latvijas sabiedrību analīzei un izvērtēšanai. Sarunu fokuss – Latvijas mūsdienu mākslas sasaiste ar valsts varu un politiskām ideoloģijām. Trešā diskusija "Mākslinieks kā pilsonis: mākslas darba un politikas attiecības" notiks 27. aprīlī pulksten 19.00.

Diskusiju ciklā meklētas atbildes uz jautājumiem par padomju mantojuma seku funkcionēšanu mūsdienu mākslas un kultūras izpausmēs. Kādas ir mākslas un ideoloģijas attiecības un kādām tām būtu jābūt? Vai un kā mākslinieks, mākslas kritiķis vai jebkurš cits mākslā iesaistītais nes pilsonisku atbildību? Kā vērtējami mūsdienu mākslas procesi, skatot tos tuvākās vēstures un esošo politisko ideoloģiju kontekstā? Ko esam ieguvuši un ko zaudējuši no tuvākās pagātnes un kā redzam savu nākotni? Diskusijās skatītā vēsturiskā laika ietvars – atjaunotā Latvija ar tālāku vēsturi kā nepieciešamo fonu.

Šī gada trešajā diskusijā "Mākslinieks kā pilsonis: mākslas darba un politikas attiecības" tiks aktualizēti jautājumi par mākslā iesaistīto indivīdu pilsonisko atbildību, tāpēc šoreiz sarunas dalībnieki būs paši mākslinieki, nevis mākslas teorētiķi. Kādās attiecībās ir šī mākslinieka pilsoniskā atbildība attiecībā pret viņa izvēlēto profesiju un kādām šīm attiecībām vajadzētu būt? Latvijas mākslā izteikta un acīmredzama pozicionēšanās politiskā kontekstā ir liels retums. Nereti kultūras vidē politika parādās kā "netīra" lieta, ar ko nodarbojoties, laiks tiek izniekots. Tajā pat laikā mākslinieki, kritiķi, arī mākslas tehniķi ir pilsoņi vai nepilsoņi. Tātad – mākslā iesaistītie ir iesaistīti arī valsts lietās un politikā.

Diskusijas moderators – publicists, filozofs Kārlis Vērpe. Dalībnieki – režisors un aktieris Kārlis Krūmiņš, mākslinieks Krišs Salmanis. Ieeja pasākumā bez maksas.