"Karalis Līrs" ir viens no populārākajiem Viljama Šekspīra sacerējumiem un, neapšaubāmi, viņa daiļrades virsotne. Tiek uzskatīts, ka dramaturgs sarakstījis šo lugu no 1605. līdz 1606. gadam, laikā, kad pats nav bijis daudz jaunāks par savu varoni, tāpēc arī rakstījis nevis no sveša vērotāja pozīcijas, bet gan no savas personiskās – ar dziļu izpratni un līdzjūtību.
Tas ir stāsts par karali, kas mūža norietā nolēmis sadalīt karaļvalsti starp saviem bērniem. Viņš paziņo, ka visu trīs meitu mantojuma daļa būs atkarīga no tā, cik daiļrunīgi katra izteiks mīlestību pret savu tēvu – Līru. Divas vecākās meitas azartiski sacenšas savā starpā, izpušķojot frāzes, taču jaunākā atsakās izskaistināt savu atzīšanos un paliek bez mantojuma. Līdzīgi kā pasakās ar šādu sižetu, arī Līrs beigās pārliecinās, ka tieši jaunākā meita viņu mīl, taču ceļš uz šo izpratni ir garš un rūgts…
"Karalis Līrs" ir Viestura Kairiša pirmā izrāde RKT un trešais iestudējums šī teātra vēsturē: 1954. gadā izrādi iestudējis Sergejs Radlovs, bet 1977. gadā, tieši pirms 40 gadiem, – Arkādijs Kacs.
Oriģinālmūziku šim iestudējam radījis komponists Arturs Maskats, scenogrāfiju veido Reinis Dzudzilo, kostīmus – Krista Dzudzilo. Izrādes radošajā komandā darbojas arī horeogrāfe Elīna Lutce un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Izrādē piedalās: Jakovs Rafalsons, Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, kā arī Jekaterina Frolova, Dana Čerņecova un Jana Ļisova Gonerilas, Reganas un Kordēlijas lomās.
Izrādē pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā atkal būs skatāms Gundars Āboliņš (Jaunais Rīgas teātris), kurš kopš 2015./2016. gada sezonas ir Minhenes kamerteātra štata aktieris. Āboliņš jaunajā iestudējumā būs redzams Glostera lomā.
""Karalis Līrs" ir universāla luga. Tā der jebkuram laikam, jebkurai politiskai iekārtai, jebkuram teātrim. Kur slēpjas šīs lugas fenomens? Atbildes nav, bet cilvēka aklums ir nemirstīgs. Cilvēks neko neredz vai negrib redzēt. Varbūt cilvēka aklums ir vienīgā civilizācijas izdzīvošanas iespēja? Kāpēc cilvēks neredz acīm redzamas lietas? Izrāde būs nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību," saka režisors Viesturs Kairišs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
