Šis ir viens no pazīstamākajiem Tenesija Viljamsa darbiem un viņa paša mīļākā luga, kas ieguvusi Pulicera prēmiju dramaturģijā 1955. gadā.
"Es nesaprotu, kāpēc šī luga Latvijas teātru iestudējumu kontekstā bija pagājusi garām nepamanīta, ja neskaita televīzijas iestudējumu 1993. gadā. Šī dramaturģija ir izteikti psiholoģiska un ļoti smalka – tas, ko tēli runā, ir viens, tas, ko viņi domā, ir kas cits, un tas, ko viņi dara, – vēl kaut kas cits… Un tad, kad uztausta visus šos trīs aspektus un mēģina to visu savienot kopā, ir ārkārtīgi interesanti, bet vienlaicīgi arī ārkārtīgi sarežģīti," par darbu ar šo amerikāņu dramaturģijas klasiku sarunā pirms pirmizrādes ar teātra zinātnieci Ingrīdu Vilkārsi teikusi režisore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
