Nacionālais teātris sezonu atklās ar romāna 'Klūgu mūks' iestudējumu

Kā atklāj Rimšēvica, pēc ilgāka laika Nacionālā teātris atkal piedzīvos tik vērienīgu iestudējumu - uz skatuves būs gandrīz viss Nacionālā teātra aktieru ansamblis – 57 lomas izspēlēs 31 aktieris.
Režisores Indras Rogas redzējumā "Klūgu mūks" runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. Un tā arī ir dzīves jēga. "Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā."

Ingas Ābeles romāns "Klūgu mūks" iznāca 2014. gadā. Toreiz tas īpaši uzrunāja divu grupu cilvēkus. Vieni no tiem bija Latgales puses ļaudis un viņu novadnieki visās Latvijas malās, otri – labas literatūras cienītāji. Pirmie atzina, ka stāsts par izcilo Latgales vīru – mācītāju un literātu Franci Trasunu un tikpat ievērojamo lidotāju Jāzepu Baško uzceļ pieminekli Latgalei, atklāj tās sirdi un izskaidro novada fenomenu. Otrie sajūsminājās par rakstnieces valodas krāšņumu, uzburto poētisko Latgales ainavu un dziļi sajustajiem cilvēkiem viņu robežsituācijās – piedzimstot, mīlot un nomirstot.

Līdzās citām romāna un arī izrādes vērtībām būs iespēja atcerēties vai no jauna iepazīt Latvijas vēsturē nozīmīgas personības – teologu, politiķi Franci Trasūnu un lidotāju Jezupu Baško.

Francis Trasuns (1864 – 1926) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Sakstagalā kā sestais dēls septiņu dēlu ģimenē. Beidzis Pēterpils Garīgo semināru un Garīgo akadēmiju, semināra laikā sarakstījis latgaliešu gramatiku, 1902. gadā kļuvis par Garīgā semināra profesoru, 1906. gadā ievēlēts Krievijas I Valsts domē. Bijis Latgales I kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētājs, aizstāvējis ideju par novadu apvienošanos.

Kongresa pieņemtajām rezolucijām bija izšķiroša nozīme Latvijas tās pašreizējā izpratnē izveidošanā. 1918. gada 18. novembrī piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā. Pēc Latvijas atbrīvošanas no lieliniekiem iecelts par iekšlietu ministru Latgales lietās. Darbojies Satversmes sapulcē, 1. un 2. Saeimas deputāts. 1925. gada septembrī avīzī "Latgolas Vords" publicē Rīgas arhibīskapa lēmumu izslēgt Franci Trasunu no baznīcas. 1926. gada Lieldienās Trasuns ieradās uz dievkalpojumu Jēkaba katedrālē, taču tika no turienes izraidīts. Pēc divām dienām viņš mira ar sirdstrieku.

Jezups Baško (1889 – 1946) bija ģenerālis, par ieguldijumu Latvijas aviācijas attistibā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Dzimis Jasmuižā kā jaunākais dēls daudzbērnu ģimenē. 1910. gadā beidzis Lielkņaza Vladimira karaskolu Pēterburgā. 1912. gadā veicis pirmo gardistances lidojumu ar gaisa balonu, pavadot gaisā 15 stundas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, veicis daudzus kaujas lidojumus, nolidojot trešo daļu no visa Krievijas bumbvedēju kaujas lidojumu skaita un sasniedzis četrus pasaules rekordus aviācijā. Pēc kara kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Lasījis lekcijas Aviācijas skolā, vadījis Latvijas Aviācijas pulku. Apbalvots ne tikai ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet arī Viestura ordeni, Somijas, Čehoslovākijas, Igaunijas, Polijas un citiem ordeņiem.

Lomās: Kārlis Reijers, Gundars Grasbergs, Agnese Cīrule, Maija Doveika, Sanita Pušpure, Ilze Rudolfa, Liene Sebre, Evija Skulte, Jānis Āmanis, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Uldis Anže, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārtiņš Egliens, Ģirts Jakovļevs, Ivars Kļavinskis, Normunds Laizāns, Juris Lisners, Ģirts Liuziniks, Ivars Puga, Uldis Siliņš, Jānis Skanis, Jurģis Spulenieks, Igors Šelegovskis, Jānis Vimba, Madara Bore, Alise Danovska, Laura Siliņa, Kristaps Ķeselis.

Izrādē skanēs Pētera Vaska mūzika, scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, režisores asistents Jānis Vimba.