Lugas pamatā ir Ostrovska izdomāta epizode no poļu-ebreju rakstnieka Bruno Šulca (1892-1942) dzīves. Izrādes darbība notiek koncentrācijas nometnē, kur uzraugs Ginters starp ieslodzītajiem meklē cilvēku, kas varētu viņam iemācīt persiešu valodu. Tas ir viņa sapnis kopš bērnības. Tā kā nometnē lielākoties ir ebreji un neviens nezina persiešu valodu, viņi visi dodas uz krāsni. Taču ebrejs Bruno Šulcs ļoti grib dzīvot. Un vēl vairāk viņš grib izglābt savu mazo dēlu, kurš atrodas bērnu nometnē kaimiņos, tāpēc uzņemas iemācīt Ginteram persiešu valodu.
Izrādes centrā – rakstnieks, mākslinieks Bruno Šulcs, kuru 1942. gadā Drogobičā nošāva vācietis Ginters. Izrāde vēsta par Bruno un viņa slepkavu. Dzīvē, kuru dramaturgs viņiem izdomājis pēc liktenīgā šāviena, par savādajām attiecībām starp upuri un bendi, kurā saplūst traģēdija un groteska, vīriešu un sieviešu dzimumi, mūzika un klusums, lamas un poēzija.