Baltijas drāmas foruma atskaņas. Ārvalstu kritiķi nosauc interesantākās Latvijas teātru izrādes  (1)

Jau ziņots, ka Baltijas Drāmas foruma noslēgumā tika paziņoti arī ārvalstu ekspertu balvas ieguvēji – Latvijas Nacionālā teātra iestudējums "Tuvā pilsēta" (režisors Kirils Serebreņņikovs) un "Dirty Deal Teatro" izrāde "Zvērīga mīla" (režisors Mārcis Lācis).

Šogad BDF programma bija papildināta ar laikmetīgas dramaturģijas darbnīcu "Eposs. 21. gadsimts. Lībieši", kurā piedalījās jaunie teātra mākslinieki – Baltijas valstu un Somijas dramaturgi, režisori un horeogrāfi.

BDF ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra mākslas notikums, kas vienkopus pulcē visu trīs Baltijas valstu teātra praktiķus un teorētiķus, ļaujot iepazīt un novērtēt rīkotājvalsts sasniegumus nacionālās dramaturģijas laukā, bet Latvijas skatītājiem sniedza arī iespēju koncentrētā laika periodā iepazīties ar nacionālās dramaturģijas iestudējumiem visos Latvijas teātros. BDF laikā notika arī diskusijas un dramaturgu darbnīca.

"Baltijas Drāmas forums Rīgā man šogad kļuva par jaunu atklājumu un tikšanos vietu. Bērnībā esmu daudz laika pavadījis Rīgā un Jūrmalā, tāpēc tā ir arī patīkama atgriešanās. Es tiku uzaicināts piedalīties forumā kā lugas "Karmena. Citādi" autors, pēc kuras motīviem Dailes teātrī tapusi izrāde "Karmena", taču man bija ļoti interesanti arī viesoties Liepājas teātrī, un noskatīties Sergeja Zemļanska veidotās "Precības" kā kustību teātri.

Tā kā pats nodarbojos ar stand-up drāmu, mani vairāk interesē mazie formāti, kas ir kameriskāki, intīmāki, tuvāk skatītājam un aktīvāk darbina viņu iztēli. Tāpēc ļoti simpātiska šķita arī "Bļitka" un aktieris Egons Dombrovskis, kurš dabiski nojauc robežu starp skatuvi un skatītāju zāli. Vienīgais, man šī izrāde patiktu bez dekoratīvā skatuves noformējuma, plēves uz grīdas, kura man jāiedomājas kā ledus, ausaines un ledus urbja. Arī Nacionālā teātra piedāvājums ir grandiozs un daudzveidīgs, mani pārsteidza, cik daudz jauna režisors Elmārs Seņkovs var pateikt visiem labi zināmajā Čehova "Kaijā" un cik ļoti tas var aizkustināt, arī Raiņa "Uguns un nakts" ir ļoti īpaša izrāde, jo tajā ir viss – mitoloģija, vēsture, politiskais teātris un režisora domas vēriens."

"Mani favorīte šajā Baltijas Drāmas forumā bija izrāde "Zvērīgā mīla" (Dirty Deal Teatro). Kā režisorei man pats svarīgākais šķiet tas, lai aktieri uz skatuves, spēlējot izrādi justos labi. Un šajā izrādē tas bija acīmredzams! Arī Kirila Serebreņņikova "Tuva pilsēta" (Latvijas Nacionālais teātris) tādā ziņā ir ļoti dzīva izrāde, aktieri to izbauda par spīti it kā sarežģītākajai tematikai.

Latvijā dominē teksta teātris, Lietuvas teātris ir daudz vizuālāks. Priecē tas, ka Latvijā ir daudz jaunu dramaturgu. Lietuvā man kā režisorei trūkst izvēles lietuviešu jaunākajā dramaturģijā. Būtiska atšķirība – Latvijā ir politiskais teātris, Lietuvā tāda tikpat kā nav."

Man vislabāk patika "Tuvā pilsēta" Nacionālajā teātrī. Kirils Serebreņņikovs vispār ir no tiem režisoriem, kuri rūpīgi izstrādā katru ainu, katru momentu izrādē, tas ir ļoti precīzs, skrupulozs darbs. Esmu redzējusi arī "Raiņa sapņus". Iedziļināšanās no izrādes veidotāju puses man patika arī izrādē "Kas notiks rītdien?" (Dirty Deal Teatro) – tas bija tieši tāds politiskais teātris, kādu es meklēju, kur tā radītājs jau iepriekš nezina labāk, kā ir pareizi un ir gatavs situācijai, kad iecerētais risinājums ir tāds, ka risinājuma nemaz nav.

Kopumā vislabākais iespaids paliek par teātra procesu attīstību Latvijas Nacionālajā teātrī – tur pastāv žanru un formu daudzveidība, ļoti dažādas izrādes, dažādi formāti. Vienīgais nepatīkamais pārsteigums bija dejas izrāde "Natura Morte". Tā bija tik neinteresanta horeogrāfijas ziņā, naiva, par daudz reprezentācijas centienu kustībās, izrāde, kādas Igaunijā veidoja varbūt pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem.

Esmu Rīgā jau septīto reizi, un vienmēr esmu patīkami pārsteigts. No Baltijas Drāmas foruma izrādēm interesantākā šķita izrāde "Veiksmes stāsts". Tā ir pamatota ar nopietniem materiāliem un rūpīgu pētījumu, dramaturgs un režisors ir iedziļinājušies tajā, ko viņi dara un viņiem ir pārliecība, ka tas ir pareizi. Somijā mums ir līdzīga tipa izrādes, taču tās parasti ir jautrākas un vairāk orientētas uz publikas izklaidēšanu, jokiem. Par spīti tam, ka "Veiksmes stāsts" ir speciāli veidots kā "runājošās galvas" izrāde, man tā patika. Ļoti aizraujoša gan formas, gan satura ziņā ir izrāde "Zvērīgā mīla".

Somijā es parasti neeju uz grezniem t.s. "lielo zāļu" iestudējumiem, tāpēc Baltijas Drāmas forumā man bija ļoti interesanti redzēt tos vairākos teātros. Protams, lielākoties tie ir paredzēti plašai publikai, veidoti tā, lai patiktu masām. No latviešu aktrišu vidus mani īpaši aizkustināja Ņinas lomas atveidotāja Agnese Cīrule Čehova "Kaijā" Nacionālajā teātrī – viņa lieliski strādā ar mīmiku, skatienu, ķermeņa plastiku, arī Maija Doveika kā Arkadina un, protams, Ilze Ķuzule-Skrastiņa Karmenas tēlā Dailes teātra izrādē "Karmena".