Pazīstamā 20. gadsimta britu dramaturga luga sākas kā tipiska melodrāma, jo jauna sieviete mēģina izdarīt pašnāvību, jo viņas mīļākais piemirsis par dzimšanas dienu. Tieši tā reaģē varoņi lielajos romānos, un Estere mēģina īstenot asu sižeta pagriezienu arī savā dzīvē, tomēr ne visi mēs piedzimstam par varoņiem. Tālākā lugas darbība iedziļinās ne tikai sievietes, bet arī vīrieša psiholoģijā un mūsu tik sarežģītajos domu un emociju ceļos krīzes situācijās.
"Šo lugu es iestudēju, lai atklātu to, cik lugas centrālā līnija šodien ir neticami aktuāla. Dzīve ir laba un pilnvērtīga tādā veidolā, kādā tu to izdzīvo. Šeit un tagad. Tā ir galvenā vērtība. Bet galvenā varone pārāk bieži par to aizmirst un uzskata, ka viņas dzīve nav pietiekami traģiska, nav pietiekami skaista, ka viņas dzīve vispār nav "pietiekama". Un, apskurbinādama sevi ar šādām domām, viņa ļoti daudz kam dzīvē ļauj aiziet sev garām. Arī pašai dzīvei. Par to ir svarīgi domāt un runāt. Īpaši šodien, sociālo tīklu un virtuālās realitātes gadsimtā," par izrādi izsakās Georgijs Surkovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!