Hanss Verners Krēzingers ir unikāla personība vācu laikmetīgajā teātrī, jo viņa skatuves darbi un instalācijas vienmēr ir balstītas skrupulozā arhīvu un dokumentālu liecību izpētē. Studējis teātri Gīsenes universitātē, bijis Roberta Vilsona un Hainera Millera asistents, bet kopš 1993. gada iestudē pats savas izrādes vadošajos Vācijas teātros. Krēzingeru interesē vēsture un tās atspulgs mūsdienās, bet jo īpaši – birokrātijas, varas un indivīda attiecības.
Izrādē "Klupšanas akmeņi" (vācu valodā – "Stolpersteine Staatstheater") Krēzingers pievēršas notikumiem Karlsrūes Valsts teātrī laikā, kad pie varas nāca Hitlers. Sēžot pie viena galda ar skatītājiem, aktieri lasa arhīva dokumentus, laikrakstu un teātra programmiņu tekstus, vēstules un intervijas ar aculieciniekiem, pamazām uzburot pagājušā gadsimta 30. gadu Vāciju un atklājot, kā Karslrūes teātrī kādreiz tik iemīļotie ebreju aktieri un teātra darbinieki tiek arestēti, izsūtīti, nolemti nāvei vai novesti pašnāvībā.
Krēzingera teātris nav vienkāršs un pieprasa koncentrēšanos. Režisors nepretendē uz patiesības atklāšanu, jo uzskata, ka mūsdienu post-ideoloģijas laikmetā to nemaz nav iespējams vienkārši izstāstīt. Tā vietā režisors piedāvā skatītājam vairākas perspektīvas, aicinot katru pašu domāt un izvērtēt.
"Klupšanas akmeņi" tika atzīta par vienu no desmit labākajām 2016. gadā vācu teātros iestudētajām izrādēm.
Izrādes nosaukums ir atsauce uz vācu mākslinieka Guntera Demniga darbu "Stolpersteine", kas veltīts nacionālsociālisma upuru piemiņai. Kopš 1992. gada Demnigs izvieto bruģakmens izmēra vara plāksnes ar iegravētu cilvēka vārdu tās mājas priekšā, kas ir viņa pēdējā brīvi izvēlētā dzīves vai darba vieta. Šobrīd tas ir kļuvis par pasaulē lielāko izkliedēto memoriālu ar vairāk nekā 56 tūkstošiem plākšņu jeb "klupšanas akmeņu". Karlsrūē tādi ir divi un abi – valsts teātra priekšā, pieminot ebreju aktierus, kas bija trupas dalībnieki līdz 1933. gadam.
Biļetes iegādājamas "Biļešu paradīzes" un Dailes teātra kasēs, kā arī internetā.