Trīs Magratu māsām ir gluži atšķirīgas personības un katrai savs liktenis. Lenija rūpējas par savu veco vectēvu un pamazām atsakās no visiem dzīves priekiem. Mega mēģina izvērst dziedātājas karjeru un aizraujas ar dažādiem vīriešiem. Savukārt Beibe ir apprecējusies ar bagātu un ietekmīgu vīru, kuru viņa vienkārši vairs nespēj paciest. Dzīve viņas ir aizvedusi katru uz savu pusi. Taču, kad Beibe ir nokļuvusi nopietnās nepatikšanās, viņas visas atkal satiekas savā bērnības mājā. Viņu atkalapvienošanās atdzīvina visus vecos pāridarījumus, bet arī vienkāršu kopā būšanas prieku. Viņām nākas nokārtot rēķinus ar savu pagātni, lai spētu raudzīties nākotnē.
"Tieši nosaukumā ielikta pamattēma. Kas tad ir sirds? Sirds nav tikai anatomisks jēdziens. Sirds - tās ir mūsu vēlmes, mūsu sapņi. Un noziegumi lugā tiek izdarīti pret saviem sapņiem, vēlmēm un galu galā – savu sievietes dabu. Nevienai no šīm māsām nerealizējas viņas sievietes sūtība – nevienai no viņām nav bērnu, nevienai no viņām nav laimīgas kopdzīves. Bērnības psiholoģiskā trauma izmainījusi arī domāšanu. Un, iespējams, ka visu laiku šis traģiskais notikums viņām visām ir acu priekšā. Varbūt tieši tur un tajā brīdī šīs meitenes viena otrai deva kādu zvērestu... Varbūt tas bija skaļi, varbūt zemapziņā. Bet katra no viņām kaut ko nodomāja," par lugu sarunā ar teātra zinātnieci Ingrīdu Vilkārsi saka režisors.
Megas lomā ir Vita Vārpiņa, Beibi atveido Rēzija Kalniņa, bet Leniju – Mirdza Martinsone. Pārējās lomās – Sarmīte Rubule (Čika), Artis Robežnieks (Doks), Aldis Siliņš (Bārnets) un Juris Strenga (Vectēvs).
Jauniestudējuma scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis. Lugu, kas 1981.gadā ieguvusi Pulicera prēmiju dramaturģijā, no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
