Žūrijā pārstāvēti visi dejas žanri, kuros strādā profesionāli horeogrāfi – balets, laikmetīgā deja, mūsdienu deja un skatuviskā tautas deja. Žūrijas vērtējumam šajā pusgadā piedāvāti 14 dejas darbi, kas aptver visus četrus žanrus. Ar sarakstu iespējams iepazīties www.dance.lv.
Dažādo dejas žanru eksperti skatās un kopīgi analizē visu dejas nozarē redzēto, jo viens no LDIC mērķiem ir veidot kopīgu telpu visiem dejas māksliniekiem Latvijā – lai auglīgās un savstarpēji iedvesmojošās sarunās un notikumos tiktos dažādas paaudzes, dejas tradīcijas, tautības, kustības un dzīves stili.
Tiekoties sēdē, Dejas balvas žūrijas eksperti secināja, ka pirmajā pusgadā gūts vēl pavisam neliels ieskats par Latvijas dejas jomā notiekošo – kas aktuāls, kas sācis stagnēt, kādas ir sāpīgākās problēmas, par ko nepieciešams satraukties.
Žūrijas komisijas priekšsēdētāja, baleta horeogrāfe un repetitore Regīna Kaupuža atzina, ka darbs žūrijā pierādījis, ka iedziļināšanās redzētajā visbiežāk iet daudz tālāk par personisko "patīk" un "nepatīk", ar ko saskaras ikviens, vienkārši skatoties izrādes vai piedaloties notikumos. Šī pieredze savukārt izvirzījusi nākamo problēmjautājumu – kā noteikt, kuri darbi var un kuri nevar pretendēt uz Dejas balvu. Kur ir tā trauslā robeža, kad iespējams jau runāt par mākslas faktu?
Laikmetīgās dejas pārstāve, pedagoģe un horeogrāfe Ramona Galkina uzsvēra to, ka žūrijas galvenā misija ir ieraudzīt, analizēt vai pievērst sabiedrības uzmanību būtiskiem notikumiem: "Vispirms mums būtu jāapzina dejas lauks kopumā. Mēs vēl nemaz nezinām, kas var parādīties. Un droši vien jāmēģina nepārdzīvot to, ka izrādes ne vienmēr ir tik kvalitatīvas, kā gribētos. Mums vienkārši ir jārezonē par to, kas ir, ko redzam".
Mūsdienu dejas pārstāvis, horeogrāfs un dejotājs Guntis Spridzāns atzina, ka ļoti interesanta bijusi pirmā pusgada pieredze, skatoties un vērtējot citus dejas žanrus, bet tas arī rada nepieciešamību tuvāk iepazīt šo žanru specifiku, satikties ar pārstāvjiem. Taču jo īpaši Guntis Spridzāns vēlējās runāt par problemātisko situāciju hiphop kultūrā. Šī kustība Latvijā, lielā mērā pateicoties Edmundam Veizānam, ir ārkārtīgi populāra, tajā strādā izglītoti un profesionāli horeogrāfi, taču ir ļoti maz profesionāli vērtējamu izrāžu, kaut gan Dejas balvai ir īpaša kategorija mūsdienu dejai.
"Kā dabūt no žanra ārā māksliniecisko potenciālu? Iespējams, ka viena no problēmām hiphop kultūrā ir tā, ka bērni visu laiku pavada sporta zālē un neredz skatuvi." Hiphop pamatā saistīts ar sacensībām, taču arī pats Guntis Spridzāns praksē esot pārliecinājies par to, kādu gandarījumu var gūt no dalības lielāka mēroga mākslinieciskas ievirzes projektos. Piemēram, par spilgtu notikumu 2014. gadā kļuva "Riga Magic Dance", ko dalībnieki labprāt atceras joprojām. Hiphop dejas līdzekļus daļēji var novērtēt arī metāloperā "Kurbads. Ķēves dēls" un pavisam labi var redzēt operā "Karmena".
Žūrijas eksperti atzina – viņu uzdevums ir turpināt sekot mūsdienu dejas procesiem un novērtēt, ja manāmas kādas pārmaiņas mākslinieciskās kvalitātes un izaugsmes virzienā. Dejas balvas žūrijai vērtēšanas periodā pamanot un atzinīgi novērtējot esošos sasniegumus, mūsdienu dejas kustības atzarā arī varētu rasties interese izvirzīt sev augstākus mērķus un pacelt varēšanas latiņu.
Tāpat arī tika secināts, ka aizvadītajos gados ārkārtīgi reti tiek publicētas recenzijas gan par notikumiem mūsdienu dejā, gan par tautas deju kolektīvu koncertiem ārpus Dziesmu un deju svētkiem. Laikmetīgās dejas pārstāvis, horeogrāfs Andris Kačanovskis uzsvēra: "Mums kā žūrijai ir svarīgi, lai skatuvisko tautas deju ansambļu vadītājiem ir motivācija piedalīties vērtēšanā un līdz ar to nozares attīstībā." Latvijas dejas dzīvē ieinteresētie tiek aicināti paust viedokli par pieredzēto LDIC mājas lapā "Dance.lv", kas turpinās arī regulāri informēt par aktualitātēm žūrijas darbā.
Noslēdzot diskusiju, Guntis Spridzāns uzsvēra: "Man tiešām rūp tas, lai skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā tiktu veidoti tādi uzvedumi, kas pieprasa plašāku domāšanu un kontekstu. Lai nebūtu tikai fragmentārā domāšana." Par to, ka arī no maziem, atsevišķu deju numuriem iespējams radīt mākslinieciski vienotus un mērķtiecīgi virzītus uzvedumus, vienojās visi klātesošie.
Žūrija pagaidām strādājusi tikai sešus mēnešus, un potenciālie pretendenti bieži vēl nav pietiekami informēti par iespēju pieteikties Dejas balvai. Tāpēc gan žūrijas locekļi, gan LDIC pārstāvji ir gatavi pamanīt katru ievērības vērtu notikumu, rosinot arī horeogrāfus nebaidīties pieteikt savus oriģināldarbus žūrijas vērtēšanai. Galvenais priekšnoteikums ir oriģināls horeogrāfa darbs – dejas iestudējums (izrāde) vai koncertuzvedums (uz Dejas balvu nevar pretendēt vienkārši deju koncerti vai vienas dejas horeogrāfija). Nav nozīmes, vai izpildītāji ir profesionāļi vai amatieri, svarīgs ir tikai iestudējuma vai uzveduma ietvars, koncepcija, mākslinieciskais risinājums un oriģinalitāte.
2019. gada aprīlī paredzēts pasniegt balvas arī žanrus vienojošās kategorijās. Grūti ierāmējamās, bet atzīmēt vērtās parādības žūrija varēs izcelt kategorijā "Pārsteigums dejas mākslā". Pedagogi, pētnieki, komponisti, scenogrāfi, dramaturgi vai citi profesionāļi, kuri veicinājuši dejas mākslas attīstību Latvijā, tiks izcelti kategorijā "Ieguldījums dejas mākslā". Tiks piešķirta arī balva par mūža ieguldījumu. Uz šīm kategorijām pretendentus var pieteikt arī biedrības, domubiedru grupas, organizācijas utt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
