Grāmatas un nu jau arī izrādes galvenā varone Renāte ir parasta, nīgra kaimiņiene, kura necieš daudzas lietas šajā pasaulē, bieži raksta sūdzības pilsētas domei un pukst par skaļām bērnu čalām. Viņu īpaši nomoka kaiju ķērcieni, kas nez kādēļ uzbāzīgi atskan tieši viņas pagalmā. Renāte mitinās kādas pilsētas daudzstāvu mājas mazā dzīvoklītī, kurā ielūkojoties, rodas iespēja atklāt pavisam neparastu noslēpumu. Kāda Renāte ir patiesībā? Varbūt viņa ir vienkārši noburta?
Grāmatas autore, ilustratore un izrādes māksliniece stāsta: "Ar izrādes "Kaiju karalienes noslēpums" režisoru Edgaru Kaufeldu kopā esam veidojuši četras izrādes. Edgars ir gudrs un godīgs režisors, profesionālis, kas ar cieņu izturas pret iestudējamo materiālu. Uzsākot darbu, mēs vienojāmies, ka Edgars, šo stāstu dramatizējot, var rīkoties ar to, kā vien vēlas. Un tas bija labs lēmums, jo atraisīja man rokas kā izrādes māksliniecei – man nav jādomā ne par stāstu, ne par tām detaļām, kas varbūt man ir nozīmīgas grāmatā, bet Edgaram nešķiet svarīgas no skatuviskās puses. Vai arī otrādi tiek meklēti jauni tēli, raksturu detaļas, kas grāmatā nemaz nav izlasāmas. Tāpat aktieri – Baiba un Anrijs – grāmatas varoņiem piešķir paši savu "vēsturi". Tikmēr es varu domāt tikai par izrādes vizuālo tēlu, kas palīdzētu režisoram "Kaiju karalienes noslēpumu" atklāt tā, kā viņš to vēlas. Šis stāsts par Renāti galu galā ir par brīvību, par tās atrašanu, atgūšanu. Mans kā izrādes mākslinieces, ne autores pienākums, ir šo brīvību realizēt savā darbā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
