Pirmo reizi latviešu teātrī tiek iestudēta Beketa 'Laimīgās dienas'

Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Berta Vilipsone, komponists Mārtiņš Jansons un gaismu mākslinieks Mareks Lužinskis. Galvenajās lomās – Lelde Kalēja un Ingus Kniploks. Pirmizrāde LMT Mansardā notiks 9. martā.

"Laimīgās dienas" iestudējums Valmieras teātrī ir aktrises Leldes Kalējas ilgi lolots sapnis, ko viņai ar vēlējumu "Noteikti iestudēt" pirms vairākiem gadiem atstāja režisors Evalds Hermakila. Par krāšņo ampluā – Vinnijas lomu – Lelde Kalēja saka: "Neskatoties uz to, ka mēs esam iestiguši ikdienas smagajos sīkumos un raizēs, mēs varam un mums ir jāprot priecāties par dzīvi un šo pasauli. Vinnijai ir neizsīkstošs prieks par iespēju elpot, redzēt, dzirdēt un runāt ar cilvēkiem, vienkārši sakot – dzīvot".

Īru dramaturgs, novelists, dzejnieks un Nobela prēmijas laureāts Semjuels Bekets (1906-1989) pasaules ievērību un apbrīnu guva ar savu ekstravaganto humora izjūtu un pesimismu attiecībā uz cilvēka esamību. Viņa absurdā un traģikomiskā dzīves uztvere nopietni ietekmēja viņa minimālisma stilā ieturētos darbus, padarot tos arvien mistiskākus un noslēpumainākus.

Par viņa prozu un dramaturģiju latviešu profesionālajā teātrī interesi ir izrādījis vien retais – režisori Imants Jaunzems un Juris Rijnieks. Dž.Dž.Džilindžers vēl "Nepanesamā Teātra Arteļa" laikos ar panākumiem iestudēja Beketa populāro romānu "Mollojs". Režisors Arnis Ozols 1993. gadā Dailes teātrī iestudēja "Gaidot Godo", bet 1994. gadā lugu – "Beigu spēle" Jaunajā Rīgas teātrī.

Ar "Laimīgo dienu" iestudējumu Valmieras teātrī režisore Inese Pudža pievienojas šo režisoru pulkam. Par topošo iestudējumu viņa saka: "Katrā absurdā ir sava jēga, kuru ir vērts izdzīvot. Katram tā ir sava un atbildes uz dzīves jautājumiem ir dažādas, kā saka Vinnija lugā: "Nu labi, dabas likumi, katram sava daba. Ar to ir tāpat, kā ar visu. Atkarīgs no tā, kāds Tu esi piedzimis."

Tuvākās izrādes 10., 11. un 20. martā.