Viena no izrādes māksliniecēm Dženija Sodu (Jenny Soddu) ir akrobāte, kura savā radošajā darbībā meklē iespējas, kā apvienot objektu manipulāciju ar stāvēšanu uz rokām. Viņa izmanto klauniem raksturīgo naivo un brīvo izteiksmes veidu, ko arī šoreiz varēs redzēt uz skatuves laikmetīgā cirka izrādē bērniem "Krustām šķērsām".
Iespējams, Dženija ir vienīgā Zviedrijas māksliniece, kurai ir cirka studiju bakalaura un klaunādes maģistra grāds. Šīs zināšanas un arī agrākā pieredze vingrošanā un dedzīgā aizrautība ar dažādiem fiziskiem trikiem devusi iespēju māksliniecei strādāt ar visdažādākajām auditorijām un atšķirīga formāta izrādēm visā pasaulē.
Mūsdienu cirka izrādes vairāk orientējas uz skatītāju, kas var būt gan jauns, gan gados vecāks. Tomēr aizvien ir arī izrādes tieši bērniem. Ar ko bērnu izrāde atšķiras no citām?
Laba izrāde, manuprāt, ir tāda, kura ir domāta gan bērnam, gan pieaugušajam, un neviens skatītājs netiek uztverts kā kaut kas pašsaprotams vai nepiederīgs. Mums nevajadzētu par zemu novērtēt bērnu iztēli un spēju brīvi domāt. "Krustām šķērsām" ir izrāde visplašākajai auditorijai, tā iedvesmo un uzjautrina gan bērnus, gan pieaugušos.
Vairākus mēnešus jūs izrādi "Krustām šķērsām" izrādījāt Ķīnā. Vai tur skatītāju reakcija kā nebūt atšķīrās no tā, kāda tā ir Eiropā vai Ziemeļvalstīs?
Bērni visur reaģē uz izrādi līdzīgi, taču atšķirības novērojām citā. Ķīnā, piemēram, raksturīgi, ka vecāki labprāt izvēlas skatīties izrādi no pēdējām rindām, palaižot bērnus priekšā, bet, piemēram, Zviedrijā vecāki parasti bērnus tur klēpī, un tā ir citāda skatīšanās pieredze.
Izrādes video mēs redzam dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, slotu un spaini. Vai tiem arī izrādē ir lomas?
Jā, un tas taču ir tik jautri, ka ne tikai mēs, bet ikviens priekšmets var spēlēt savu lomu! Un katrs skatītājs var atkarībā no savas iztēles izspēlēt dažādus stāstus arī pēc izrādes, skatoties uz visu, kas sev apkārt. Nekas nav pareizi vai nepareizi. Pa šiem gadiem mēs esam dzirdējušas visdažādākās interpretācijas par "Krustām šķērsām", un ļoti labi – šis arī ir izrādes spēks.
Vai bērnu uzmanību mūsdienās, kad visi pieraduši pie ātriem kustīgiem attēliem, ir grūtāk noturēt, kā kādreiz?
Nedomāju, ka mums būtu jābaidās no progresa, pat ja tā ietekme ir neviennozīmīga. Izrādē "Krustām šķērsām" ir dažas lēnākas un mierīgākas vietas, pie kurām dažbrīd liekas – bērnu uzmanība atslābst. Šī iemesla dēļ vienubrīd mēs pat izņēmām no izrādes dažas ainas, taču tad tās atgriezām. Mēs sapratām, ka ir vajadzīgi mierīgāki un lēnāki brīži, un tas, ka iestājas klusums, nebūt nenozīmē, ka zūd interese. Šīs epizodes dod laiku padomāt. Un, jo vairāk mazais skatītājs padomā, jo vairāk pēc tam viņš seko katrai mūsu kustībai, saprot to un, var teikt, pats tādējādi kļūst par izrādes daļu.
Vai tehnoloģijas, jūsuprāt, ir ietekmējušas veidu, kā bērni reaģē izrādēs?
Esmu pamanījusi, ka bērni uzreiz bez aplinkiem komentē, un mēs to arī dzirdam izrādes laikā. Tūlītēja reakcija var būt saistīta ar tehnoloģiju iespaidu, bet tikpat labi tā ir brīva, nekontrolēta un bērniem raksturīga uzvedība.
Vai bērnu izrādes kaut kā ļoti īpaši atšķiras, un jūs strādājat tikai ar tām?
"Krustām šķērsām" ir mana pirmā bērnu izrāde. Šobrīd, piemēram, es braucu turnejā ar klaunādi "Hairy Tales", kas domāta gan jauniem skatītājiem, gan kundzēm un kungiem gados.
Kā jūs vispār nonācāt līdz cirkam? Vai sastapšanās ar cirku jums notika jau bērnībā?
Es biju ļoti fiziski aktīvs bērns, man nepatika skola un nebija ne jausmas par to, ko mācīties pēc vidusskolas. Tad no māsas uzzināju par cirka studijām Stokholmā, un izlēmu – mācīšos tur!
No pagājušā gada rudens darbojas Rīgas cirka skola. Kas ir vērtīgākais, ko cirka nodarbībās bērns var iemācīties?
Cirka nodarbības var iemācīt savākties fiziski un garīgi. Tajās var apgūt, kā sevi izpaust ar ķermeņa palīdzību. Man, kurai pašai skolā nepatika mācīties un bija grūtības ar teorētiskajiem priekšmetiem, cirks deva brīnišķīgu iespēju atrast jomu, kura man padodas un kuru es saprotu, un tas ir ļoti svarīgi.
Vai "Krustām šķērsām" noskatīšanās kaut ko mainīs mazajā skatītājā?
Viņiem būs pavisam jauna un vēl nebijusi pieredze. Tas būs radīšanas iedvesmas brīdis, atelpa arī bērniem no tik ierastā ikdienas skrējiena un pienākumiņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
