Pirmais iestudējums Latvijā, kura nosaukumā figurēja vārds "mīlestība", notika Rīgas Latviešu biedrībā, kad 1872. gadā tika izrādīta Pandera "Viltība un mīlestība", bet vārds "mīla", visticamāk, Raiņa iespaidā, parādījās jau 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad izrādīja "Mīlas paralēles", "Mīla un viltus", "Mīla stiprāka par nāvi", "Mīlestības zeme", "Tautas darbinieki un mīla" un daudzas citas variācijas.
Mīlestības problemātika latviešu teātra 150 gadu laikā ir attēlota visplašākajā spektrā. Visbiežāk skatītāji sastopas ar nelaimīgu, dramatisku vai pat traģisku mīlu, bet teātros vietu atradušas arī lugas ar ironisku, komisku vai pat grotesku minētās tematikas atspoguļojumu. Klasiķu – Rūdolfa Blaumaņa un Viljama Šekspīra –, lugu uzvedumos skatītājs jūt gan dziļu pārdzīvojumu, pat satricinājumu kā "Ugunī" vai "Romeo un Džuljeta", gan viegla smaida un rotaļīgu sajūtu atmosfēru kā "No saldenās pudeles" un "Skroderdienas Silmačos" vai "Sapnis vasaras naktī" un "Veltas pūles mīlā".
Pārsteidzoši ir arī mīlētāju tērpi – operdziedātājas Mildas Brehmanes–Štengeles Salomes tērps, mākslinieces Ilzes Vītoliņas kostīms Ilzei Ķuzulei–Skrastiņai Džuljetas lomā un Kristas Dzudzilo skice Madaras Botmanes kleitai Kristīnes lomā.
Biļetes cena ieejai muzejā: pieaugušajiem 2 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
