"Izrāde būs ne tikai par mīlestību, bet lielā mērā par krustcelēm, kurās cilvēks var nonākt ne tikai 30 gados, bet jebkurā vecumā. Vai mēs spējam saņemt drosmi un kaut ko savā dzīvē mainīt, vai turpinām savu ierasto dzīves rutīnu," stāsta izrādes režisore Ināra Slucka.
Galvenās varones Rozes stāsts būs par dzīves jēgas meklējumiem – ir vai nav 30 gadu vecumā iespējams mainīt greizi nogājušu dzīvi? 60. gadu kolorīts ienāks ne tikai mūzikā, bet arī vidē – Roze nolemj uzsākt darbu jaunā tilta cēlāju kolektīvā, kurā viņai nu jāstrādā kopā ar jaunības mīlestību Kasparu. Bet tiltam šai stāstā, protams, būs arī simboliska loma – jo tiltus, pa kuriem aiziet citam pie cita, mēs meklējam joprojām. Un mīlestību pazina arī tie cilvēki, kas dzīvoja un bija jauni padomju laikos.