"Es jau sen gribēju strādāt ar Paulu Bankovski, bija dažādi varianti, līdz manās rokās nonāca šis stāstu krājums. Man – kā režisoram – ir svarīgi tie darbi, kas top šeit un šodien. Ne tikai ģeogrāfiskajā ziņā, bet arī vērtību un uztveres ziņā. Pēc tā, kā Pauls raksta, viņš noteikti ir mans domubiedrs," savu izvēli pamato Petrenko. "Es ļoti labi jūtos mazajā formā, patīk aktieru tuvplāni. "Lielais dzintars" ir interesanta telpa, jo tikai tagad sāk apaugt ar radošo enerģiju. Gribu parādīt Liepājas skatītājiem, ka mazajā zālē ir iespējama izrāde ar īstu dekorāciju, kostīmiem, gaismām, nekādas atlaides netiks dotas."
Esam pieraduši, ka par svarīgiem dzīves un vēstures notikumiem uzzinām no cilvēkiem. Bet kā šie notikumi izskatās dzīvnieku acīm, kuri tos piedzīvojuši kopā ar saviem saimniekiem?