Ģertrūdes ielas teātra dokumentālās izrādes "Fotosalons "Bagdāde"" aktieris Omārs Albadžare teju trešo gadu par savām mājām sauc Eiropu. Iemesls tam ir dzimtās pilsētas Mosulas sabiedrības aizspriedumi un represīvā pastāvošā iekārta, kam pēdējo punktu pielika 2014. gada "Islāma valsts" iebrukums. Par to, kas notiek ar mākslu kara apstākļos, teātra sūtību, likteņa piespēlētiem līkločiem un cilvēka atbildību pasaules priekšā, kā arī sievietes lomu sabiedrībā Omārs dalījās sarunā ar portālu "Delfi".
Irākietis Omārs Albadžare ar teātra mākslu hobija līmenī aizsāka nodarboties 2003. gadā, bet 2010. gadā iestājās Tēlotājmākslas koledžā, kur mācījās četrus gadus. Tiesa, studijas bija jāpārtrauc gala eksāmenu vidū, jo pilsētu ieņēma teroristiskais grupējums "Islāma valsts". "Viņi teica, ka tā nav nekāda koledža, bet gan vieta, kur cilvēkiem palīdz kļūt par meļiem, kā arī apgalvoja, ka mēs neesam īsti musulmaņi, un pieprasīja, lai mēs dodamies uz mošeju un apgūstam Korāna lasīšanu," stāsta Omārs.
Omārs šiem noteikumiem nevēlējās pakļauties, tāpēc savas nostājas dēļ kļuva bīstams pats savai ģimenei. Tiesa, arī pirms "Islāma valsts" ierašanās savas profesijas dēļ viņš bija irākiešu armijas "melnajā sarakstā". Viņš atminas reizi, kad nokavējis komandantstundu, jo teātris no mājām atrodas tālu. Laika trūkuma dēļ viņš nebija noņēmis grimu un bārdu, bet armijas kontrolpunktā nekādi negribēja ticēt, ka viņš ir aktieris, bet gan domāja, ka kādos ļaunos nolūkos tīšuprāt vēlas slēpt savu identitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!