Iestudējuma darbība notiek kādā pierobežas miestiņā Lutišķi, kurā draudzīgi mīt 75 iedzīvotāji, visdažādāko nacionalitāšu pārstāvji, kuri ļoti lepojas ar savu vietējo amatierteātri. Kādu dienu pie viņiem atbrauc jauna režisore no Rīgas, kura šeit vēlas iestudēt savu diplomdarbu, Raiņa "Spēlēju, dancoju", lai runātu par sabiedrībā aktuālām tēmām. Bet jaunietes lolotās ilūzijas pamazām brūk realitātes priekšā: lugas iestudēšanu apdraud ne vien radošās komandas valodu barjera, bet arī atbilstoša finansējuma un telpu trūkums.
Izrādes radošā komanda vēlējās ar savā iztēlē radīto ciemata iedzīvotāju palīdzību attēlot minimizētu mūsu sabiedrības modeli, lai palūkotos uz sevi un apkārtējiem distancēti. Režisore Paula Pļavniece un dramaturģe Justīne Kļava atzīmējušas, ka lielākais izaicinājums ir bijis būt godīgām pašām pret sevi un skatītājiem un cerēt uz tikpat atklātu skatītāju reakciju. Pēc pirmizrādes režisore atzinusi, ka viņai ir patīkami, ka skatītājs tik silti uzņēmis izrādi, kas nozīmē, ka izrādē skartās tēmas viņam ir tuvas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!