Izrādes anotācija vēsta: "Jānis ir latvietis. Jānim nav sievas. Jānim nav bērnu. Jānis dzīvo laukos un savas dzīves laikā pilsētā bijis divas reizes. Jānis dezertēja no padomju armijas 1944. gadā un vairāk nekā piecdesmit gadus nodzīvoja mežā, no kura ārā iznāca tikai 1995. gadā, kad neatkarīgās Latvijas teritoriju bija atstājušas pēdējās padomju armijas vienības. Un tomēr - piecdesmit gadi mežā! Ko Jānis darīja piecdesmit gadus mežā? Cīnījās par brīvību, meklēja brīvību vai arī bija jau atradis to? Un kas piešķir brīvību – neatkarības deklarācija vai arī tas ir apziņas stāvoklis?"
"Tas ir šī laika skatījums uz to laiku," stāsta režisors Valters Sīlis. "Tādēļ luga ir veidota kā rakstnieka Andžeja Gobas, ko Artura Krūzkopa tēlojumā pazīstam no izrādes "Pieaugušie", stāsts. Tagad Andžejs pēc mokošiem radošiem meklējumiem uzgājis vecu stāstu savam jaunajam romānam – stāstu par latgalieti Jāni Pīnupu (lugā sauktu par Jāni Pugaču)."
Jānis Pīnups (1925–2007) ir vēsturiska persona – viņš ir pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā. Dzīvojis Pelēču pagastā, tagadējā Preiļu novadā, iesaukts Sarkanajā armijā, piedalījies divās kaujās, kontuzēts, dezertējis. Slēpies mežā no 1944. gada oktobra līdz 1995. gada maijam. Kā pats apgalvo: "Par laimi, man šajā karā nebija jāšauj nevienu reizi. Cilvēku nogalināt es nespētu, es pat vistu nokaut nevaru."
Lomās: Arturs Krūzkops, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Uldis Dumpis, Lolita Cauka, Ivars Kļavinskis, Inga Misāne-Grasberga, Jānis Kronis.
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Uģis Bērziņš, komponists – Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš.
Apstākļu sakritības dēļ šī izrāde vispirms ir tikusi uzvesta Kauņas Nacionālais drāmas teātrī jau 2015. gada rudenī, kur guva ievērojamus panākumus. Izrādes lietuviskā versija "Miškins" saņēma sešas Skatuves zelta krusta ("Spēlmaņu nakts" balvas Lietuvas ekvivalenta) nominācijas. Balvai bija izvirzīts gan Valters Sīlis un Jānis Balodis, gan scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Uģis Bērziņš, gan pieci iestudējuma tēlotāji, no kuriem divi – Ļubomirs Laucevičs un Vilija Grigaitīte – balvas arī saņēma.