Golomazovs savas karjeras laikā guvis vairākas teātra prēmijas, kā arī iestudējis darbus Francijā, Ukrainā, Vācijā un Latvijā. Rīgas Krievu teātrī uzvestas Golomazova izrādes "Grenholma metode" (2011), "Ceļš uz Duvru" (2013), "Bīstamais pagrieziens" (2015), "Gandrīzlaime" (2017) un šogad tiks izrādīts viņa iestudējums "1900. Leģenda par pianistu". No 2007. gada Golomazovs bijis Maskavas teātra "Na Maloi Bronnoi" mākslinieciskais vadītājs.
Rīgas Krievu teātris jaunajā sezonā ieplānojis kopskaitā 16 pirmizrādes, no kurām septiņas plānotas līdz decembra beigām. "Mākslinieciskā iecere teātrim šogad ir draudzēties, atvērt savas durvis un dvēseli, tādejādi paplašinot savu redzesloku. Ir teiciens "Krievu plašā dvēsele", tādēļ mums ir jābūt tiem, kas draudzējas ar citu teātru māksliniekiem, radot jaunas un trakas lietas," gaidāmo sezonu aprakstīja Bjorka.
Viņa norādīja, ka teātra vadībai ar Golomazovu sakrīt domas par Rīgas Krievu teātra attīstību – kultūras centrā ir nevis nacionalitāte, bet gan cilvēks, un tādēļ jātiecas radīt kvalitatīvas un ar mākslinieku talantu piepildītas izrādes. "Krievu valodai nav jābūt ne šķērslim, ne iemeslam nākt uz teātri. Izrādēm jābūt par iemeslu," akcentēja Bjorka.
Taujāta par teātra finanšu pārvaldību, Bjorka atbildēja, ka ir ļoti gandarīta par Kultūras ministrijas lēmumu finanšu direktora amatā iecelt Gintu Kursīti, kura kopš maija spējusi sakārtot teātra naudas plūsmas, lai tas jau tagad spētu strādāt "teju kā pulkstenis".
Rīgas Krievu teātra vadītāja šodien preses pārstāvjiem arī atklāja, ka nākamajā gadā sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) vēlētos atjaunot jauno aktieru kursu, taču šī iecere vēl ir plānošanas procesā. Pēdējo reizi LKA jauno aktieru kurss Rīgas Krievu teātrī tika veidots pirms pieciem gadiem.
Tāpat plānots, ka šī gada nogalē Rīgas Krievu teātrī tiks atklāta jauna mazā zāle ar nosaukumu "Kvartirņiks", kas saistīts ar mājas koncertu tradīciju 20. gadsimta beigu posmā.
Kā ziņots, sezonas atklāšanas dienā, 2. oktobrī, Rīgas Krievu teātra skatītājiem tiks piedāvāts muzikālais iestudējums "Mana skaistā lēdija" Sigalovas režijā.
"Izmantojot par pamatu Bernarda Šova lugu "Pigmalions", libreta autors Alans Džejs Lerners un komponists Frederiks Lou ir pastāstījuši pārsteidzoši labsirdīgu, brīžiem ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, kaislību un angļu valodu," iestudējumu aprakstīja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Vimba.
Scenogrāfiju izrādei veidojis Georgijs Aleksi-Meshišvili, bet kostīmus – māksliniece Kristīne Pasternaka.
Izrādē piedalīsies aktieri Natālija Živeca, Aleksandrs Ivaškevičs (Igaunijas Krievu teātris), Jevgenijs Korņevs, Aleksejs Korgins, Veronika Plotņikova, Tatjana Lukašenkova, Jeļena Sigova, Olga Nikuļina, Marats Efendijevs, Jelizaveta Jevstigņejeva ("Brīvo aktieru sabiedrība"), Maksims Busels, Vitālijs Jakovļevs, Vadims Grossmans, Anatolijs Fečins, Jana Herbsta, Adriana Tatjana Začeste, Jevgenijs Šurs, Arturs Trukšs, Aleksandrs Poļiščuks, Jevgenijs Čerkess, kā arī profesionāli dejotāji.
Tāpat pirmizrādi uz Rīgas Krievu teātra eksperimentālās skatuves oktobrī piedzīvos Edgara Niklasona izrāde bez vārdiem "Noziegums vai sods", Jakova Rafalsona monoizrāde "Rafalsonāte stīgu instrumentu pavadījumā", bet mazajā zālē būs skatāma Tatjanas Lukašenkovas monoizrāde "Huligānes grēksūdze".