Krievu dramaturga Aleksandra Ostrovska lugā paralēli galvenās varones Katerinas nelaimīgās mīlas stāstam tiek atspoguļots 19. gadsimta tirgotāju slāņa morālo vērtību pagrimums, kas arī kļuva par šīs lugas plašās rezonanses iemeslu uzreiz pēc tās pirmās publikācijas 1860. gadā. "Purvs, kas ieskauj divus mīlētājus, purvs, kurā mīlestībai neizdzīvot," tā lugā attēloto sabiedrību raksturo režisore Alla Korovkina.
Kādam skatītājam var rasties jautājums, kas gan no lugā attēlotās 19. gadsimta sabiedrības varētu būt aktuāls mūsdienās? Nelaimīga laulība, neiespējama mīlestība, mātes pārlieku lielā kontrole savu bērnu dzīvē – tās ir tikai dažas no tēmām, kuras var saskatīt Ostrovska lugā. Un rodas pretjautājums – vai cilvēks savā būtībā nepaliek nemainīgs?