Latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis Jānis Akuraters (1987 – 1937) ir bijis viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem un saņēmis pirmo Tēvzemes balvu literatūrā (1937). Padomju laikā lielākā daļa Jāņa Akuratera darbu tika iekļauta aizliegto grāmatu sarakstos. Atmiņu stāsts "Kalpa zēna vasara", ierindots reālistiskās literatūras paraugos, piederēja nedaudzajiem izņēmumiem. "Kalpa zēna vasara" ir tulkota arī vācu, dāņu un lietuviešu valodās. Jānis Akuraters labi pārzināja franču, vācu, krievu, norvēģu, valodas un Latvijas kultūrtelpu ir bagātinājis arī kā tulks. Tieši viņa tulkojumi pirmo reizi iepazīstināja Latvijas teātri ar norvēģa Heinriha Ibsena dramatiskajām poēmām "Brands" un "Pērs Gints", lugām "Meža pīle" un "Celtnieks Sūlness".
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un izrādes režisors Alvis Hermanis par topošo izrādi un Jāņa Akuratera stāstu saka: "Šī ir mana tēva mīļākā grāmata. Mans tēvs ir cēlies no Zemgales zemniekiem. Tātad – no laukiem. Tāpat kā mēs visi. Jānis Akuraters to sarakstīja, dzīvodams tālu prom no Latvijas. Kaut kādā ziņā mēs visi šodien esam "tālu prom no Latvijas". Šī grāmata palīdz to atcerēties – no kurienes mēs nākam. Un kur tas viss sākās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
