Jau iepriekš ziņots, ka šis ir Baltijas valstīs vēl nebijis vēriens multimediju projekciju ziņā, Latvijā vēl nepieredzēta dažādu deju žanru sinerģija un pustūkstotis dejotāju uz vienas skatuves – tieši tik apjomīgi tiek stāstīts Latvijas simtgades stāsts "Arēnā Rīga" Latvijas dzimšanas dienā.
Multimediālā deju lielizrāde "Abas malas" ir viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē – izrāde ir skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, un kopā tiek stāstīts Latvijas, mūsu visu, stāsts. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums. "Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes "Abas malas"," tā projektu raksturo projekta radošā komanda. Skatītājs var baudīt telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.
Kopumā lielizrādē piedalās Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.
Kopumā "Arēnā Rīga" visus koncertus varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, tāpat tā ieraksts būs skatāms arī tiešraidē Latvijas Televīzijā 24. novembrī.
Uzvedumu veido režisors, mākslinieciskais vadītājs Juris Jonelis, režisors, projekciju, vizuālā video materiāla režisors Roberts Rubīns, režisora, mākslinieciskā vadītāja asistente Kristīne Freiberga. Uzveduma tapšanā piedalās arī scenogrāfs Didzis Jaunzems, libreta autore Rasa Bugavičute-Pēce, par scenogrāfijas uzbūvi un realizāciju atbild Arnis Vatašs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
