Svinīgā atmosfērā ar mecenāta Paula Anteina un Latvijas Nacionālā teātra atbalstu tika godināti Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki, kurā šogad tika uzņemti vēl trīs mākslinieki – Liepājas teātra aktieris Jāni Dreiblats, Dailes teātra aktieris Āris Jānis Rozentāla un Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Vija Blūzma.
No 2007. gada fondā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 13 skatuves mākslinieki – vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Helga Dancberga, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Valtere-Gribača, Gunārs Placēns, Ruta Birgere, Māra Zemdega, Velta Skurstene, Jānis Kubilis, Astrīda Kairiša, Felikss Deičs, Baiba Indriksone.
Vija Blūzma ir Latvijas Leļļu teātra režisore un aktrise. Šobrīd leļļu teātra repertuārā ir deviņas Vijas Blūzmas iestudētas izrādes un viņa vēl joprojām iedzīvina Pifa tēlu teātra "Zelta fonda" izrādē "Un atkal Pifs..".
Pēc vairāk nekā 20 gadiem aktrises ampluā, Leļļu teātrī Vija Blūzma kā režisori sevi pieteica 1995. gadā, iestudējot Anda Zūzena pēc brāļu Grimmu pasakām veidoto skatuves stāstu "Princese". Pēc tam režisores vadībā tapuši vēl daudzi iestudējumi: "Čigānmeitēns Ringla", "Pie saulītes ciemos", "Eža kažociņš", "Zaķīšu pirtiņa", "Sniega karaliene", "Pintiķu ciems", "Pasaka par zelta zivtiņu"," Nezinīša piedzīvojumi", "Brīnumstabulīte", "Viena maza turku pupa", "Buratino iedzīvojumi" (kopā ar režisoru Valdi Pavlovski), "Rūķīši un Mežavecis", "Joka pēc alfabēts", "Trīs sivēntiņi un vilks", "Mazais princis" u.c. Kā viesrežisore iestudējusi izrādes Kauņā, Tallinā, Varšavā un Novgorodā.
No 1999. līdz 2016. gadam Vija Blūzma bija Latvijas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja, un savas profesionālās zināšanas nodevusi diviem Latvijas Kultūras akadēmijas topošo leļļu aktieru kursiem, viens no kuriem studijas beigs 2019. gada pavasarī.
Vijas Blūzmas iestudējumi saņēmuši apbalvojumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izrādes piedalījušās starptautiskos leļļu teātru festivālos Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā u.c.
Jānis Dreiblats Liepājas teātrī strādā kopš 1963. gada. No 1991. līdz 1997. gadam bijis arī Liepājas teātra direktors, no 1997. gada Teātra fonda priekšsēdētājs. Jāņa Dreiblata kontā ir daudzas lomas. Pirmā loma Liepājas teātrī bija Ministrs-Administrators režisora Andreja Miglas iestudējumā "Parastais brīnums" (1963. gadā). Lūdzot nosaukt mīļākās lomas, aktieris min tādas kā Uģis (Raiņa "Indulis un Ārija", 1965), Edgars (Dirrenmata "Spēlēsim Strindbergu, 1982), kas, lai arī nākusi ar mokām un grūtībām, taču nesusi labu rezultātu un pavērsienu radošajā biogrāfijā, kā arī Polonijs (Šekspīra "Hamlets", 1984).
Runājot par saviem režisoriem, aktieris min Oļģerta Krodera vārdu, uzsverot, ka "ja kaut ko esmu sasniedzis un sapratis, tad ar viņa starpniecību". Jānis Dreiblats spēlējis tādos Krodera iestudējumos kā "Hamlets", "Anna Karēņina", "Marija Stjuarte", "Trīs māsas" u.c. Komiskas situācijas saistās ar Bulfineka lomu Beneša lugā "Zaļā pļava" (1968.), kas bija pirmā izrāde, kurā aktierim bijis jādzied. Jēnim trīcējušas gan rokas, gan kājas un vienīgo reizi arī eksemplārs mests pa gaisu, skaļi izsaucoties "Dziediet paši!". Taču par laimi izrādē piedalījusies arī Jāņa Dreiblata kundze Ilga, kas mājusi ar galvu, ja ticis paņemts īstais tonis. Lai varētu uziet uz skatuves, tika iedotas arī nervu zāles, bet, rokas tā trīcējušas, ka tabletes izkritušas, un tās apēdis suns, kuram arī iestudējumā bija jābūt uz skatuves.
Neskatoties uz pirmās reizes satraukumiem, dziedāšanai Jāņa Dreiblata dzīvē bijusi liela nozīme. Kopā ar desmit kungiem no Liepājas teātra sagatavotas vairākas programmas, piemēram, "Un atkal zilā vakarā", "Desmit kungi no Liepājas teātra" u.c. Koncerti sniegti gan visā Latvijā, gan kopā apceļotas Amerikas Savienotās Valstis.
Jānim Dreiblatam izveidojusies arī veiksmīga sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri – ikviens koncerta apmeklētājs zina, ka, ja programmu piesaka Jānis, starpbrīdis nekad nebūs 15 vai 20 minūtes, bet gan 14 minūtes un 60 sekundes utt. Turklāt gadu gaitā aktierim nācies stāties arī pie diriģenta pults. Pēdējos gados Jānis Dreiblats piedalījies tādos iestudējumos kā "Beigta balle", "Ceplis", "Trīs draugi". "Vecās dāmas vizīte", "Indulis un Ārija".
Grāmatā "Likteņstāsti" (1993.) Jānis Dreiblats raksta: "Nevaru apgalvot, ka atkal gribētu kļūt par aktieri, ja būtu iespējams sākt visu no gala. Bet, tā kā tas nav iespējams, tad viss ir noticis tā, kā tam bija jānotiek, un es esmu un – ceru – arī būšu Liepājas teātra aktieris". Un arī šodien aktieris apgalvo, ka "nevaru paiet šim teātrim garām!"
Āris Jānis Rozentāls ienāca Dailes teātrī Eduarda Smiļģa ēras beigās, nospēlējot epizodiskas lomas Pētera Pētersona veidotajā Raiņa "Uguns un nakts" 1965. gada iestudējumā. Pēterim Pētersonam patika intelektuāli aktieri, personības, kas veidotu viņa – domubiedru – teātri –, un tāds bija un ir Āris Rozentāls. Teātra vēsturnieces Lilijas Dzenes raksturojumā – savrups talants, ko turpmākajos gados novērtējuši arī nākamie Dailes teātra mākslinieciskie vadītāji.
Viņa personībai piemīt aristokrātisms, tam raksturīgs temperaments, kas arī noteicis to, ka viņš nospēlējis virkni dažādu laiku aristokrātu. Īsti aristokrātiska ir arī aktiera padziļinātā interese par mākslas vēsturi, kas attīstīta studijās Mākslas akadēmijā.
Lauku puiši, vīri un vecīši nav viņas lomas – tām viņš ir par smalku, izsmalcinātas manieres tiem neder. Toties viņa savdabīgums lieti derējis dažādu spilgtu, īpatnu raksturu veidošanā. Viņš māk saskatīt būtisko un precīzi to iemiesot darbībā. Un Āri Rozentālu nevar nedzirdēt – viņa dikcija ir paraugs, kādam ir jābūt šim aktiera instrumentam.
Aktiera kontā ir vairāk nekā 140 lomas teātrī un 10 kinofilmās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
