Baletdejotāja Velta Vilciņa (īstajā vārdā Ausma Vilciņa) dzimusi 1928. gada 13. decembrī Upesgrīvā, Talsu apriņķī.
1948. gadā Velta Vilciņa pabeidza baleta studiju pie pedagoģēm Irēnas Strodes un Helēnas Tangijevas-Birznieces, un kopš 1949. gada bija Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra soliste. Laikā līdz 1973. gadam – primabalerīna, bet kopš 1968. gada, vēl turpinot dejot, baleta pedagoģe – repetitore.
Ar izteiksmīgu ķermeņa plastiku un izkoptu tehniku Velta Vilciņa atveidojusi galvenās lomas galvenokārt klasisko baletu iestudējumos. Nozīmīgākās viņas lomas: Esmeralda ("Esmeralda" un "Parīzes Dievmātes katedrāle"), Odeta-Odīlija ("Gulbju ezers"), Džuljeta ("Romeo un Džuljeta"), Raimonda ("Raimonda"), Žizele ("Žizele"), Solveiga ("Pērs Gints"), Karmena ("Karmena") un citas.
Velta Vilciņa dejojusi arī uz Maskavas Lielā teātra skatuves un kopā ar tā trupas dalībniekiem piedalījusies viesizrādēs daudzās pasaules valstīs.
Par savu māksliniecisko darbību Velta Vilciņa saņēmusi vairākus nozīmīgus valsts apbalvojumus. Viņa tikusi ievēlēta un darbojusies arī kā Latvijas PSR Augstākās Padomes un PSRS Augstākās Padomes deputāte.
No dzīves skatuves māksliniece aizgāja 1995. gadā un ir apbedīta Meža kapos Rīgā.