Pirmizrādi piedzīvos iestudējums par mākslinieci Aleksandru Beļcovu

Iestudējumā pirmizrāde plānota Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2. februārī pulksten 19.00. Tāpat izrāde varēs noskatīties 6. februārī pulksten 19.00.

Izrādes dramaturģisko materiālu veidojusi rakstniece Inga Ābele, režisore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ināra Slucka.

Izrādē galvenajās – mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas – lomās Zane Dombrovska un Jānis Kronis. Video – Uldis Jancis, gaismas – Rauls Lorencis.

Cikls tiek rādīts sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ir papildinājums izstādei "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme", kas apskatāma trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1), izstāžu zālē "Arsenāls" (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26).

Aleksandra Beļcova Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu "Augstākās mākslinieciskās darbnīcas" (krievu val. - ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki.

Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922 .gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars". Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu "Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam". Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un "specializācija" iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

Šādā kontekstā tapusi izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku "Pauļuks. Rāmji", kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē "Arsenāls". Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā "Parīze-Rīga-Parīze" par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014. gada gada sākumā izstāžu zālē Arsenāls pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu "PADEGS un PADEGS", bet 2016. gadā - izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi "Uga Skulme. Ceļojums uz vietas" un Jani Rozentālu "No Rozentāla". 2018.gadā par Voldemāru Irbi "Zibeņu domas. Irbīte".