Ikgadējās teātra dienas izcilības balvas šogad saņems Valmieras teātra aktrise Elīna Vāne, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops, kā arī baletdejotāja Maruta Grosberga-Taubere.
Jau tradicionāli teātra izcilības balvas tiks pasniegtas Starptautiskajā Teātra dienā, 27. martā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri.
Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.
Apbalvošanas pasākumu, kā ierasts, vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa.
Lilitas Bērziņas balva Elīnai Vānei tiks pasniegta par izcilu varoņlomu un raksturu atveidi – Annu, Kļaviņmāti, Edi izrādē "Vidzemnieki" (2018, režisore Indra Roga) un titullomu iestudējumā "Baladīna" (2018, režisors Viesturs Kairišs), Donnu Annu izrādē "Mazās traģēdijas"(2017, režisors Sergejs Ščipicins) un tikpat spožu darbu arī citu režisoru inscinējumos vairāku sezonu garumā.
Elīna Vāne (dzimusi 1978. gada 21. septembrī) Valmieras drāmas teātrī strādā kopš 2003. gada, bet vispirms pēc LKA aktierkursa beigšanas sadarbojusies ar neatkarīgajiem teātriem un piedalījusies starptautiskos projektos. Jau pirmajā sezonā Valmieras teātrī viņa pierādīja savu īpatnējo un pievilcīgo apdāvinātību, nospēlējot Boletu Henrika Ibsena lugā "Jūras meita", Atslēdznieci Raiņa "Krauklītī"un Gaļinu Aleksandra Vampilova "Pīļu medībās", kuras atnesa viņai Latvijas teātra Gada balvu nominācijā "Jaunais skatuves mākslinieks".
No profesionālās dzīves sākuma Elīna Vāne apliecināja savas spējas radoši iekļauties jebkura režisora iestudējumos, savukārt šie režisori mērķtiecīgi un dāsni sekmējuši Elīnas Vānes talanta attīstību, raksta aktrises kolēģi.
Desmit darba gados Elīna Vāne ir kļuvusi par Valmieras teātra vadošo aktrisi, kam pa spēkam gan lielās klasikas varones ar dziļām kaislībām un tieksmi pēc pilnības, gan frustrētas, nervozas un duālas jaunā laika sievietes.
Ar lomām režisores Indras Rogas izrādē "Vidzemnieki" 2017. gadā un "Meistarā un Margaritā" 2015. gadā, titullomu režisora Viestura Kairiša iestudējumā "Baladīna" 2018. gadā, kā arī 2013. gada režisora Elmāra Seņkova izrādē "Raudupiete" (par ko viņa ieguva "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Labākā aktrise") Elīna Vāne aktieriski pašaizliedzīgi , dziļi un atdevīgi nospēlējusi lomas, kas iekšējās ekspresijas un lakoniskā, precīzā veidola dēļ ir kļuvušas ne vien par augstu pakāpienu mākslinieces radošajā biogrāfijā, bet arī par nozīmīgu sasniegumu visam Latvijas šodienas teātrim.
Elīna Vāne pēc savas artistiskās dabas, profesionālajām kvalitātēm, darba spējām un iedziļināšanās režijas piedāvājumā ir tuva Latvijas teātra zvaigznes Lilitas Bērziņas iedibinātajam augstajam aktiermākslas etalonam, teikts Valmieras teātra pieteikumā.
Harija Liepiņa balva tiks piešķirta Artūras Krūzkopam par spožām un profesionāli augstvērtīgi nospēlētām lomām pēdējo pāris sezonu laikā, kas apliecina ne tikai viņa radošo izaugsmi, stabilo vadošā vidējās paaudzes aktiera vietu teātra trupā, bet arī spēcīgo potenciālu, ko režisori vēlas izmantot aizvien sarežģītākos uzdevumos.
Viņš pieteikts balvai par virkni spožām lomām – Marku Denisa Kellija trillerī diviem aktieriem "Pēc beigām" (2016, režisors Valters Sīlis), Andžeju Jāņa Baloža "Mežainī" (2018, režisors Valters Sīlis), kā arī trim centrālajām lomām Viestura Kairiša veidotajā triloģijā – melnais bruņinieks Raiņa "Ugunī un naktī" (2015), Lielais līkais, Kalsenais un Pogu lējējs jeb Pēra Ginta alter ego Henrika Ibsena "Pērā Gintā" (2016) un miesaskārais romantiķis valdnieks Hērods Antipa Oskara Vailda/Riharda Štrausa "Salome" (2018).
Tāpat izceltas Krūzkopa lomas, kā "prostitūta" Larss izrādē "Tuvā pilsēta" (2017, režisors Kirils Serebreņņikovs), arī Miškins (2015) un Tuzenbahs (2017), abas lomas krievu klasikas repertuārā, kas tapušas sadarbībā ar Vladislavu Nastavševu.
Atsevišķi mināma ir ekselenti nospēlētā otrā plāna loma – nabaga mīlnieks Brencis Elmāra Seņkova delartiskās komēdijas stilā iestudētajos Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēkos" (2017), par ko Arturs Krūzkops arī saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākais otrā plāna lomas tēlotājs.
Arturs Krūzkops ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada, un šais gados ir pierādījis sevi kā aktieri, kurš nav gatavs apstāties savā radošajā izaugsmē un ambīcijās, kurš kopj savu intelektu un ir lielisks kolēģis, kurš apzinās teātra ansambļa potenciālu. Viņš ir viens no tiem aktieriem, kas domās par izrādes veselumu un savu ego pakļaus režisora vēlmēm, vienlaikus aktīvi piedaloties izrādes veidošanā kā līdzautors un domubiedrs.
Helēnas Tangijevas-Birznieces balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā Teātra dienā pasniegs Marutai Grosbergai-Tauberei.
Maruta Grosberga-Taubere (skatuves vārdā Maruta Dinga) absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1960. gadā. Mācījusies pie baleta pedagogiem Valentīna Bļinova, marinas Sizovas. Laikā no 1960. līdz 1980. gadam bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste. No 1992. gada līdz 2010. gadam māksliniece ir bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs. Arīdzen šobrīt Latvijas Nacionālais balets var lepoties ar Marutas Dingas audzēkņiem – vadošiem baleta solistiem. Savā baleta mākslinieces mūžā Maruta Dinga skatītājiem palikusi atmiņā ar izcili tehniski izpildītām lomām Pētera Čaikovska klasiskajos baletos: pas de trois "Gulbju ezers", Lelle un Marija izrādē "Riekstkodis", Florīna, prologa Feja un Dārgakmens izrādē "Apburtā princese". Tāpat Maruta Dinga sevi spoži apliecinājusi arī Ludviga Minkusa baletos "Dons Kihots" un "Bajadēra", dejojot Kitrijas draudzenes lomu un Ēnu cēliena lomu.
Pasākumu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
