"Latviešu mīlestība" pirmizrādi piedzīvoja 2006. gada rudenī – 15. septembrī. Iestudējums tapa laikā, kad režisors Alvis Hermanis pievērsās cilvēku pētīšanai un bija paziņojis, ka "vienkārša Latvijas cilvēka dzīvē ir vairāk dramatisma nekā visās Viljama Šekspīra lugās kopā". Turklāt izrāžu tapšanā liela nozīme bija kolektīvajai darba metodei jeb pašu aktieru veiktajiem tipāžu meklējumiem, aktīvi iesaistoties iestudējuma dramaturģiskā materiāla radīšanā.
Šajā laikā jau bija tapuši tādi JRT skatuves hiti kā "Garā dzīve" (2003) un "Latviešu stāsti" (2004), bet vēlāk tapa "Klusuma skaņas" (2007), "Zilākalna Marta" (2009), "Kapusvētki" (2010) u.c.
Iestudējuma ieceres pamatā bija iepazīšanās sludinājumu pētniecība. Aktieri pie tā strādājuši veselu gadu. Taču rezultātā tapusi izrāde, ko teātris piesaka, kā iestudējumu "par Latviju un latviešiem, par vientulību, par sievietēm un vīriešiem. Arī par brīnumiem, kas gadās cilvēku dzīvēs". "Latviešu mīlestības" stāsti tika veidoti gan pēc reāliem notikumiem, gan pašu aktieru fantāzijām.
"Un tieši šajā, identitātes, jautājumā, manuprāt, JRT rok dziļi un pamatīgi, izstādot grandiozu laikmeta līdzgaitnieku galeriju, kurā sevi neatrast var tikai emocionāli aklais…, "pēc pirmizrādes rakstīja Normunds Naumanis (Diena, 2006, 23.09.)
"Tas ir ļoti grūts stils, kas no aktieriem prasa neiedomājamu precizitāti - burtiski balansēšanu uz naža asmens, lai izrāde neiekristu vai nu izņirgšanas vai sentimentalitā¬tes grāvī. Pirmizrādē aktieri spēlēja ar akrobātu precizitāti, kāda vajadzīga riskantajos gaisa vingrojumos zem cirka kupola. Tādēļ ari nodibinājās ciešais kontakts ar skatītājiem, likās - no skatuves reti zālē plūduši tādi gudras labsirdības viļņi, kā tas ir šoreiz," slavēja Silvija Radzobe (Kultūras Forums, 2006. 22.- 29. 09.).
Noslēdzoties sezonai, "Latviešu mīlestība" saņēma septiņas nominācijas "Spēlmaņu nakts" balvām, bet vēlāk tika pie balvām kategorijās "Labākais latviešu autora darba iestudējums", "Gada aktrise" – Guna Zariņa.
Īpaša loma iestudējumā ir komponista Jēkaba Nīmaņa dziesmām ar izrādes veidotāju radītajiem tekstiem. Galvenokārt dziesmu tekstu autors ir Vilis Daudziņš, bet atsevišķu dziesmu vārdus radījuši Kaspars Znotiņš un Guna Zariņa. Izrādes mūzika jau dzīvo savu dzīvi ārpus iestudējuma, "Jakob Noiman Festival Band" un aktieri tās atskaņojuši īpašos koncertos, bet vairākas dziesmas, kā "Guna" un "Tēja", kļuvušas par hitiem. 2009. gadā dziesmas tika izdotas albumā "Dziesmas par mīlestību".
Izrādē piedalās aktieri Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, dzied – Andris Keišs.
Atgādinām, ka Alvis Hermani un viņa iestudējumi Jaunajā Rīgas teātrī iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
