Alfrēds Jaunušans ir leģendāra personība Latvijas Nacionāla teātra vēsturē un Latvijas 20. gadsimta teātra mākslā, ko apliecina Alfrēda Jaunušana vadītā Valsts Akadēmiskā drāmas teātra (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) 1967.–1981. gada laikposma iekļaušana Latvijas Kultūras kanonā.
1919. gada 24. martā Rīgā Ignāta un Minnas Jaunušanu ģimenē piedzima nākamais izcilais aktieris un režisors Alfrēds Jaunušans. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā, apmeklējis Latvju dramatiskos kursus, studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Mākslinieks vēlāk atcerējās, ka jau no agras bērnības bijis "apmāts ar teātri", neaizmirstami viņu iespaidojis Annas Brigaderes pasaku lugas "Lolitas brīnumputns" iestudējums Nacionālajā teātrī.
Otrā pasaules kara sākumā Alfrēds Jaunušans kā brīvprātīgais pieteicās 201. Latviešu strēlnieku divīzijā, 1942. gadā pēc ievainojumiem demobilizēts. Beidzis finanšu darbinieku kursus Kostromā, Alfrēds Jaunušans strādāja Krievijā, vēlāk Rēzeknē un Finanšu ministrijā Rīgā. Atstājis darbu ministrijā, Alfrēds Jaunušans iestājās Drāmas teātra studijā.
Alfrēda Jaunušana radošā darbība un dzīve nesaraujami saistīta ar Latvijas Nacionālo teātri (padomju periodā Valsts drāmas teātris). No 1947. gada viņš bija spilgts, neaizmirstams teātra aktieris, pēc Augstāko režijas kursu beigšanas Maskavā 1963. gadā arī teātra režisors, lai gan režijai pievērsās jau agrāk, bet laikposmā no 1966. gada līdz 1987. gadam Drāmas teātra galvenais režisors. Viņš teātrī iestudējis vairāk nekā 40 izrādes, leģendārs ir Tenesija Viljamsa lugas "Ilgu tramvajs" (19069) iestudējums, kā spilgtākās minamas arī Molnāra "Lilioms" (1971), Viljamsa "Jaunības putns ar saldo balsi" (1977), de Misē "Lorencačo" (1973).
Alfrēda Jaunušana brīvdabas iestudējumi, īpaši Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", sekmēja latviešu tautas nacionālās kopības sajūtu. 2004.-2005. gada sezonā iestudētā Edvarda Vulfa komēdija "Sensācija" bija režisora pēdējā izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī.
Neaizmirstamas lomas Alfrēds Jaunušans atveidojis arī aktierkino. Viņa pirmā loma bija 1955. gada spēfilmā "Salna pavasarī", bet īpaši spilgts un kolorīts ir viņa Ķencis 1968. gada filmā "Mērnieku laiki".
Alfrēds Jaunušāns mūžībā devās 2008. gada 24. jūnijā.
Mākslinieku ar cieņu atceras arī kā radio teātra leģendu un talantīgu teātra mākslas pedagogu. Kolēģi viņu arvien piemin kā interesantu un spilgtu personību. Alfrēds Jaunušans apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
