Šī gada Teātra dienas koncerts sastāv no divām žanriski un intonatīvi atšķirīgām daļām, kas atspoguļojas jau nosaukumā "Divi vienā", ar apakšvirsrakstiem "Poēma par skatuvi" un "Circeņa pavasaris".
Pirmajā daļā "Poēma par skatuvi" skanēs arī fragmenti no kādreiz ļoti nozīmīgām Nacionālā teātra izrādēm "Sfinksa", "Indriķa hronika", "Kerija. Retrospekcija", "Leo. Pēdējā bohēma", kā arī mūzikla "Bāskervilu leģenda". Otrajā daļā "Circeņa pavasaris" būs izklaides programma ar Nacionālā teātra asprātīgāko un dziedošāko aktieru piedalīšanos. No aizskatuves būs izlīdis mūžam jaunais Jāņa Skaņa Circenis, konferansjē pienākumus ir uzņēmies pats koncerta režisors un skatuves personība Edmunds Freibergs. Būs redzami gan pilnīgi jauni, sabiedriskās aktualitātes atspoguļojoši priekšnesumi, gan jau iepriekšējos koncertos skatītāju atzinību ieguvuši numuri.
Koncertā piedalās: Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Madara Botmane, Indra Burkovska, Daiga Gaismiņa, Dita Lūriņa, Anna Klēvere, Maija Doveika, Līga Zeļģe, Laura Siliņa, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Uldis Dumpis, Mārtiņš Egliens, Juris Hiršs, Ģirts Jakovļevs, Normunds Laizāns, Ģirts Liuziniks, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš, Māra Zemdega, Rasma Garne, Lolita Cauka, Edmunds Freibergs, Ivars Puga, Valdis Zilveris, Līga Liepiņa, Gundars Grasbergs.
Scenārija autors ir Edmunds Freibergs, tekstu līdzautors – Jānis Skanis, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu mākslinieces – Ieva Kundziņa un Jurate Silakaktiņa, muzikālais vadītājs – Valdis Zilveris, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, video mākslinieks – Toms Zeļģis, vokālais pedagogs – Andris Daņiļenko, producents – Jānis Kaijaks.
"Poēma par skatuvi" (2004) ir muzikāla poēma, kas veltīta tieši Nacionālajam teātrim un ar kuru tika atklāta rekonstruētā teātra ēka 2004. gada jūnijā. Pamatmotīvs – teātris ir mistiska vieta, kas tajā strādājošiem ir gan misija, gan nolemtība.
"Indriķa hronika" (2000) vērienīgi skar vienu no senākajiem periodiem Latvijas vēsturē – 12. gadsimtu, kad te ienāk kristiešu misionāri no Rietumiem un krievu tirgotāji no Austrumiem. Indriķis ir liecinieks, vienlaikus svešais un savējais.
"Bāskervilu leģenda" (2015) – pirmais pilna apjoma mūzikls, kas teātrī tapis pašu spēkiem. Komponists – teātra muzikālās daļas vadītājs Valdis Zilveris, libreta autors – aktieris Juris Hiršs. Versija par labi zināmo Šerloka Holmsa izmeklēto gadījumu tumšajā tīrelī, no kura atskan baisā suņa vēl baisākās gaudas un kurā slēpjas katordznieks Seldens.
"Kerija" (2008) ir stāsts par naivu, cerību pilnu meiteni, kura no mazpilsētas ierodas filmu mekā Čikāgā, lai iekarotu "sapņu pasauli". Pirmā mīlestība, pirmā vilšanās, pirmās uzvaras un sāpes, bet spīts un sīkstums palīdz sasniegt mērķi – meitene kļūst Aktrise...
"Leo. Pēdējā bohēma" (2010) – Raimonda Paula veltījums savam jaunības draugam, gleznotājam Leo Koklem. Būdams kuprītis un zinādams, ka mūžs nebūs garš, Leo dzīvi svin, aizraudams sev līdzi veselos un kļūdams par Rīgas mākslinieku bohēmas dvēseli. Viņa darbnīcas durvis atvērtas visiem, kam māksla ir dzīvesveids un riebj pelēkā ikdiena aiz loga.
"Sfinksa" (2001) portretē vienu no neparastākajām personībām 20. gs. Latvijā – gaišreģi Eiženu Finku, tāpēc librets veidots, balstoties uz patiesiem notikumiem un personībām. Paralēli Finka liktenim tiek atklāts Latvijas liktenis 20. gadsimta vēstures griežos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
