2. aprīlī aprit 125 gadi kopš pasaulē nācis pazīstamais latviešu aktieris un literāts Ēvalds Valters. Pieminot jubilāru, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iepazīties ar fotogrāfijām par aktieri un literātu Ēvaldu Valteru.
Aktieri, literātu, bijušo latviešu strēlnieku un Atmodas laika nacionālo simbolu Ēvaldu Valteru pieminam ar paša mākslinieka atziņu: "Visvairāk mani dzīvē sajūsmina mana Latvija. Tur es ņemu savu iedvesmu, savu prieku. Citur nekur es nebūšu laimīgs."
Ēvalds Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planicas pagasta "Eglenieku" mājās (tagad Kuldīgas novads). Pēc pamatskolas beigšanas un darba sērkociņu fabrikā 1912. gadā devās uz Rīgu. Vēlēdamies svešvalodās lasīt literatūru, viņš pēc darba fabrikā kursos "Valodnieks" mācījās vācu, franču un angļu valodu. Ēvalds Valters uz mūžu iemīlēja franču literatūru, un vēlākajos gados no franču valodas pārtulkoja 412 Lafontēna fabulas un 20 Žana Batista Moljēra lugas.
Pirmā pasaules kara sākumā Ēvalds Valters pieteicās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, kā aktieris darbojās arī strēlnieku pašdarbības teātrī. 1920. gadā Maskavā iestājās Jevgeņija Vahtangova vadītajā teātra studijā, 1920. gados bija Maskavas latviešu teātra "Skatuve" aktieris, strādāja Liepājas teātrī un Tautas Akadēmijā lasīja lekcijas par teātra mākslu, īsu laiku bija Dailes teātra un Daugavpils teātra aktieris. 1932. gadā aktieris kopā ar Teodoru Lāci Rīgā izveidoja Tautas Teātri, vēlāk strādāja Liepājas teātrī un bija Jelgavas Tautas teātra vadītājs. Kopš 1941. gada Ēvalds Valters bija skatītāju mīlēts aktieris Dailes teātrī, kurā atveidoja aptuveni 100 lomas, pēdējo reizi teātrī spēlējot 94 gadu vecumā Aleksandra Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie".
Būdams savdabīgs un izcils raksturlomu tēlotājs, Ēvalds Valters spilgtus tēlus atveidoja gandrīz 40 spēlfilmās, pirmo reizi filmējoties Maskavā filā "Sargeņģelis" (1922). Neaizmirstamas ir viņa lomas režisora Jāņa Streiča filmās "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981).
Ēvalda Valtera literāro talantu apliecina Stokholmā 1956. gadā ar pseidonīmu Ints Baltarājs izdotā poēma "Rusiāde", kā arī uzstāšanās literārajos vakaros ar franču literatūrai veltītajiem lasījumiem.
1988. gadā Ēvalds Valters ar iedvesmojošu runu atklāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu.
1994. gada pavasarī Latvija 100 gadu jubilejā ar svinīgiem pasākumiem plaši sumināja tautas iemīļoto aktieri. Ēvalds Valters arvien dzīves enerģijas pilns un drosmīgs savos 100 gados lidoja ar gaisa balonu pāri Latvijas laukiem.
Ēvalds Valters mužībā devās 1994. gada 26. septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
