Foto: Publicitātes attēls
29. aprīlī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem profesionālajā dejas mākslā. Tādējādi tiek akcentēts tas, ka arī deja ir vērtējama un lolojama kā pastāvīgs mākslas veids līdzās mūzikai, teātrim, vizuālajai mākslai un citām radošajām pasaulēm. Lai arī šīs pasaules nemitīgi pārplūst cita citā – savstarpēji draudzējas, sadarbojas un ietekmējas, ir būtiski ievērot un novērtēt gan horeogrāfu, gan izpildītāju ieguldījumu.

Mūža balvu dejas mākslā šogad saņems horeogrāfs un dejas pedagogs Uldis Šteins. Dejas kopienā viņš ir it labi pazīstams un bijis ļoti mīlēts. Un pat tie, kas tikai attāli bijuši saistīti ar skatuviskās tautas dejas mākslu, līdzās Ulda Šteina vārdam uzreiz nosauks arī divus "V": "Vektors" un "Vāveru polka". Pirmais no tiem ir Ulda Šteina gadiem lolots deju kolektīvs, bet otrais – Ulda Šteina veidota horeogrāfija dejai, kas jau vairākus gadu desmitus droši dēvējama par skatuviskās tautas dejas klasiku.

Mūža balvas piešķiršana skatuviskās tautas dejas pārstāvim šajā reizē ir arī simboliska. Pirmkārt jau tāpēc, ka vairums dejotāju savu pirmo dejas pieredzi iegūst tieši skatuviskās tautas dejas pulciņos. Šis dejas žanrs Latvijā "piederīgo" ziņā ir visapjomīgākais, kā arī būtiska daļa no plašās amatiermākslas kustības, kas savus lielos svētkus atkal svinēja aizvadītajā vasarā. Dziesmu svētku vērienīgais deju uzvedums "Māras zeme" ir nominēts Dejas balvai, atzīmējot idejas jaudu, uzdrošināšanos un realizācijas kvalitāti. Turklāt šis notikums nav izņēmums. Arī ārpus svētkiem horeogrāfi uzdrošinās veidot deju uzvedumus (pārējie Dejas balvas nominanti), kas krietni atšķiras no ierastajiem koncertiem, kuros glītā rindā vienkārši sakārtotas dejas.

Tieši tāpat kā skatuviskajā tautas dejas žanrā, Dejas balvas žūrija horeogrāfu veikumu skatījās un vērtēja mūsdienu dejā. Arī tā ir samērā plaša dejotāju saime, taču stipri vien jauneklīga. Skolēnu svētkos mūsdienu dejai ir savi lieluzvedumi, kas labi liecina par mūsdienu dejas aktualitāti un nepieciešamību.

Ja skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā atsevišķi tiek vērtēti tikai horeogrāfi un uzvedumi/notikumu, tad balets un laikmetīgā deja pieprasa vēl skrupulozāku skatu punktu – žūrija analizē arī dejotājus, kas atšķirībā no amatiermākslas lielākoties ir profesionāļi. Turklāt laikmetīgajā dejā nereti mākslinieks ir gan horeogrāfs, gan izpildītājs, kas "kārtis" var sajaukt vēl vairāk.

Esmu droša, ka DEJA šodien patiešām svin savus svētkus. Ne tikai tāpēc, ka 29. aprīlis ir Starptautiskā dejas diena un jau daudzus gadus Latvijā ap šo datumu ar dažādiem pasākumiem to atzīmējam. Dejotāji, dejas mīlētāji un dejas valodā runājošie no visdažādākajiem dejas žanriem šodien satiksies vienviet, vienā zālē, vienā pasākumā. Šogad tikšanās paredzēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī – dejai gana neitrālā mājā un tai pat laikā krustpunktā starp Ģildi, Operu, VEF kultūras un Gaismas pili, teju viducī starp visiem Rīgas teātriem un dejai draudzīgām telpām ārpus galvaspilsētas. Un esmu droša, ka pasākums šovakar dejai ļaus justies kā īstai princesei, bet klātesošajiem piedzīvot daudz priecīgu pārsteigumu, par ko rūpējas ceremonijas režisore Krista Burāne un viņas radošā komanda. Savukārt Latvijas Dejas informācijas centra (LDIC) pārstāvji gan jau izjutīs gandarījumu. Tik daudz lietu notika pirmo reizi: veidojot žūriju, sekojot visiem dejas notikumiem, tos fiksējot, domājot par to, kā vislabāk dejai tapt pamanāmai un likt arī pašai dejai "domāt"...

Žūrija, atšķirībā no Dejas balvas pasniegšanas ceremonijas norises vietas, it nemaz nav neitrāla. 2017.un 2018. gada dejas notikumus vērtēja tikai un vienīgi praktiķi. Un arī tā bija nebijusi, taču ļoti vērtīga dažādu žanru satikšanās diskusijās, strīdos un galu galā kopīgos lēmumos. Patiesībā būtu gribējies pa atslēgas caurumu viņu sarunas dzirdēt – dažādu dejas žanru dejotāju un horeogrāfu pieredzes, vērtību un viedokļu apmaiņa noteikti bijusi auglīga un rosinoša arī pašiem vērtētājiem.


Kopš dibināta Lielā mūzikas balva un Teātra balva ("Spēlmaņu nakts"), balets vairākos aspektos bijis novērtēts un ar balvām apveltīts vissenāk. Teātra balvas ceremonijā kopš 2012. gada sava kategorija bija arī sasniegumiem laikmetīgajā dejā. Taču tagad esam tikuši pie iespējas dejas procesu Latvijā vētīt un pētīt vienotā kontekstā, un joprojām neizkrītot ne no teātra, ne mūzikas, ne operas konteksta. Jo DEJA ir visur!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!