Ditu Lūriņu skatītāji vairāk pazīst kā Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, taču pēdējo gadu viņa stažējusies Maskavā pie režisora Viktors Rižakova un pilnveidojusi savas iemaņas vairākās meistarklasēs, un, lai arī šis nav Ditas Lūriņas pirmais iestudējums režisores statusā, Liepājas teātrī viņa iestudē pirmo reizi.
"Pirmo reizi esmu situācijā, kad veidoju izrādi kopā ar aktieriem, kurus nepazīstu. Tā man ir jauna pieredze. Aktieru ansamblis ir kā putna bērni, kas jābaro – ar garīgo maizi. Vajag iedot milzīgi daudz intelektuālās un emocionālās informācijas, lai aktieris varētu sākt strādāt. Un kas ne mazāk svarīgi, viņi ir jāiedvesmo un jāaizrauj ar ideju. Sākuma mēģinājumos, kamēr nebija pievienojusies vēl pārējā radošā komanda, vislielākais izaicinājums bija atrast, kā vienai viņus visus pabarot. Bet vispār man ir prieks, jo liekas, ka lēnām Čehovs veras mums vaļā, tekstam pieejam ar lielu pietāti un cenšamies būt ļoti jūtīgi," stāsta režisore, kura devusi iestudējumam žanrisko apzīmējumu – rēgu sonāte.