Pagājušajā nedēļā Latvijas medijiem tika nosūtītā Latvijas Leļļu teātra vēstule, kuru bija sagatavojusi teātra mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Rūta Petrauska. Tajā detalizēti izklāstīta situācija par teātra vadības un mākslinieciskā vadītāja Ģirta Šoļa saspīlētajām darba attiecībām, kā rezultātā Šolis savu amatu sezonas izskaņā pameta. Atbildot uz nesen publicēto vēstuli, publicējam Leļļu teātra bijušā mākslinieciskā vadītāja atbildi uz teātra vadības izteiktajiem pārmetumiem.
Ģirta Šoļa vēstules teksts publicēts pilnībā, bez izmaiņām.
Reaģējot uz nesen publicēto "teātra" un Rūtas Petrauskas (kura visu pagājušo sezonu personisku iemeslu dēļ darbā neatradās) parakstīto "publisko vēstuli", kas, manuprāt, ir padevusies gana žultaina, netaisna un galvenokārt vērsta manas personas primitīvai nomelnošanai publiskajā telpā, vēlos komentēt sekojošo:
Ja reiz esmu tāds "sūdabrālis", kā aprakstāt, kādi tad galu galā bija "teātra" iemesli pagarināt manu darba līgumu pagājušajā sezonā? Vai nebija vienkāršāk šīs attiecības pārtraukt likuma paredzētajā kārtībā, atbrīvojot mani no darba, tiklīdz pamanījāt šīs "bīstamās tendences"?
Runājot par Jūsu pieminētajām "nomelnošanas kampaņām" – varbūt tomēr "teātrim" piestāvētu vairāk un brīvāk komunicēt ar presi, nevis vairīties no žurnālistu jautājumiem, rediģēt savas atbildes, "zvanīties pa teātriem" ar lūgumiem neņemt darbā jaunos leļļu aktierus un anonīmi tenkot, paužot "samākslotu sašutumu" par to, kas un kāpēc "teātraprāt" notiek nepareizi Kultūras akadēmijā, "Dirty Deal Teatro", ar studentiem utt... Esmu diezgan drošs, ja "teātris" būtu atvērtāks atbildēm uz neērtajiem jautājumiem saistībā ar savu saimniecību vai vismaz zinātu atbildes, kā plāno tos risināt, tad šādi "sazvērestību teoriju cienīgi" apgalvojumi vienkārši nerastos.
Tikpat stipri nesaprotami man šķiet "teātra" apgalvojumi par tā mākslinieciskajiem sasniegumiem pēdējos gados, pēc kuriem var spriest, ka šajā laika posmā, to sasniegšanā vispār tā kā neesmu ne piedalījies, ne vispār teātrī bijis. Rosinu tomēr būt objektīvākiem un kritiskākiem vispirms pašiem pret sevi un pret saviem aizspriedumiem. Būt drosmīgākiem jaunu režisoru piesaistē un iestudējumu izvēlē! Neuzskaitīšu vēlreiz visas nominācijas un māksliniekus, kuri pēdējos trijos gados Leļļu teātra vārdam likuši ieskanēties labvēlīgos toņos teātra kritiķu mutēs, taču atgādināšu, ka starp tiem ir pietiekami daudz tādu sava amata meistaru, kuri pēc šīm nominācijām savu "veiksmīgo sadarbību" ar Leļļu teātri, diemžēl, vairs nav turpinājuši!
Turklāt, lielākā daļa šo "Spēlmaņu nakts" balvām nominēto un teātra kritiķu slavināto izrāžu arī brīnumainā kārtā vairs nav atrodamas repertuārā. Vai tā būtu likumsakarība?
Man pašam šī sezona izvērtās emocionāli ļoti smaga un dinamiska – gan akadēmijā, gan teātrī, gan veidojot jaunus kontaktus, gan popularizējot un pārstāvot Latvijas Leļļu teātri pasaulē. Tam visam paralēli, nācās salāgot piecu diplomdarbu režisoru un "manu" studentu darba grafikus. Tas nenācās viegli, rezultātā visvairāk nācās piekāpties pašam, taču tie ir nieki, jo tapa, manuprāt, piecas lieliskas, unikālas un tai pašā laikā atšķirīgas izrādes. (Ļoti žēl, ka neviena no tām neturpinās savu dzīvi Leļļu teātra repertuārā, taču subjektīvi raugoties arī neredzu tam lielu jēgu esošajā sistēmā) Vēlreiz, liels paldies Dāvidam, Mišam (labas veselības vēlējumi), Elmāram un Kārlim par atbalstu, iesaistīšanos un lielisko rezultātu. Paralēli tam, teātrī šosezon risinājās mana "spēkošanās" ar (neuzvaramo) Kazanovu, kā arī iepazinos ar leļļu teātra "autoritātēm", "pelēkajiem kardināliem" un dažiem "nerakstītajiem likumiem", tas īsumā.
Izmantojot gadījumu, vēlos sveikt Viju un Viesturu ar svaigākajām "Spēlmaņu nakts" nominācijām! Un, kas īpaši attiecas uz Viestura izrādi, tad ļoti ceru, ka "teātris" beidzot izdarīs nepieciešamos secinājumus attiecībā uz formu, kārtību un etiķeti, kādā tiek veikta komunikācija ar režisoriem un viņu māksliniekiem un steigšus to uzlabos. Jo personīgi man bija kauns Viestura un viņa radošās komandas priekšā par "teātra" attieksmi pret šo darbu un māksliniekiem šīs izrādes tapšanas sākuma fāzē. Ļoti ceru, ka šī izrāde kalpos par lielisku piemēru pārmaiņām domāšanā un mārketinga un reklāmas nodaļa beidzot pacentīsies vairāk ieguldīties arī kādas – kritiķu atzītas izrādes popularizēšanā.
Santa, Baiba, Dana, Pēteri, Arnita, Kaspar, Albert, Marlēna, Gvido, Vita, Vija un citi, īstenie sava amata patrioti – liels paldies jums visiem un arī pārējiem labajiem cilvēkiem, kurus nepieminēju. Paldies, ka savu spēku un iespēju robežās atbalstījāt un aizstāvējāt manas pozīcijas strīdos ar "teātri". Es to ļoti novērtēju. Ceru, ka nākamajā sezonā pret nevienu netiks izvērstas kādas sankcijas, viņa viedokļa dēļ un darbs būs visiem.
Esošajā situācijā, ar šo komentāru aicinu "teātri" izmantot radušos preses interesi un ažiotāžu savā labā, nevis distancēties no tās, turpinot stāstīt blēņas par "ļauno galveno režisoru"! Ar nākamo sezonu Leļļu teātra trupai pievienojas pieci jauni, enerģiski un daudzpusīgi mākslinieki no tik daudz presē pieminētā LKA dramatiskā un leļļu teātra aktieru kursa. Ļoti ceru, ka "teātris" turēs viņiem dotos solījumus un teātra 75. sezonā varēsim vērot šai jubilejai atbilstoša līmeņa un kvalitātes izrādes, "jaunajiem" un "vecajiem" aktieriem strādājot draudzīgā un radošā tandēmā.
Kas attiecas uz "leļļu kursa" absolventiem, tad, manuprāt, mums kopā ir izdevies atklāt un izveidot ļoti spēcīgu un inteliģentu, netradicionāli un radoši domājošu, teātra mākslā ieinteresētu jauno skatuves mākslinieku ansambli, tāpēc vēlos pateikties visiem iesaistītajiem gan no akadēmijas, gan teātra puses par savu pienesumu šo jauniešu sagatavošanā. Milzīgs jums paldies!
Savukārt, es centīšos sniegt maksimālu atbalstu un radīt iespēju radoši izpausties tiem jaunajiem aktieriem, kuriem "teātra" darba piedāvājums un attieksme nešķita gana saistoša un pieņemama. Visi darīsim labāko ko spējam! Un panākumi neizpaliks! Mūsu visu kopīgais mērķis taču ir spēcīgs, kvalitatīvs, daudzpusīgs leļļu teātris Latvijā, nevis neatlaidīga turēšanās pie garantētā ikmēneša atalgojuma, vai tad ne tā – ļ.cien. "teātri"?
Par radošu, spēcīgu un inteliģentu leļļu teātri Latvijā!
Ar cieņu,
Ģirts Šolis
P.S. Savukārt, Kultūras ministrijai novēlētu nākotnē būt vērīgākai, atklātākai un prasīgākai pret teātru vadītājiem un pirms (pirmo vai kārtējo reizi) pagarināt sadarbības līgumu ar kādu no viņiem, tomēr izvērtēt viņu atbilstību ieņemamajam krēslam un noskaidrot – kā tieši konkrētais kandidāts grasās nodrošināt to, ka teātris spēj augt un attīstīties tikpat strauji, kā tā skatītāji?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
