LTV: Aktrises publiskie izteikumi mudina domāt par krīzi Dailes teātrī  (209)

Aizsākums diskusijai bijis Dailes teātra prīmas paustais 14. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā "Teātris.zip", ka 100. sezonu teātris peļņas dēļ sāk ar Reja Kūnija komēdiju "Neiespējamā misija". Rēzija Kalniņa šajā iestudējumā spēlē vienu no galvenajām lomām.

"Es nespēju klusēt, jo sirds ir pilna. Ja man pasaka, ka šī komēdija ir manas aktiermeistarības pārbaude…." sarunā ar raidījumu "Kultūršoks" saka aktrise Rēzija Kalniņa. "Mani uztrauc tas, ka ļoti daudzos manos kolēģos ir šis palikt vai aiziet, būt vai nebūt. Prasot režisoram, kāds ir virsuzdevums šim iestudējumam,atbilde bija – teātrim vajag naudu."

Pats Džilindžers sarunā ar LTV repertuāra izvēli pamato ar situāciju komēdijas žanra popularitāti.
"Tā kā esam dramatiskais teātris, dabīgi, ka mums ir jārēķinās ar skatītāju interesi," Režisors arī uzsver, ka situāciju komēdijas nemaz tik bieži iestudētas netiek – jauns komēdijas iestudējums top reizi četros gados.

"Kāpēc neiesākt sezonu ar šādu dāvanu skatītājiem - komēdiju?" jautā Džilindžers. "Ņemot vērā, ka valsts dotē 41% no mūsu kopējā budžeta, pārējais ir jānopelna un skatītāju interese par komēdiju ir milzīga."

Pēc Džilindžera sniegtās informācijas, šobrīd uz jauno iestudējumu pārdotas ir jau 10 000 biļetes. "Mums ir arī statistika par pēdējiem 10 gadiem – iepriekšējās Kūnija komēdijas nopelnīja apmēram miljonu, bet – lai varētu uzaicināt pēc iespējas spēcīgākus Eiropas režisorus, mums tā nauda ir arī jānopelna," saka teātra mākslinieciskais vadītājs, norādot arī, ka valsts dotācija nenosedz pat darbinieku algas.

Līdzīgu viedokli sarunā ar LTV pauž arī teātra direktors Andris Vītols, sakot, ka, lai svinētu teātra simtgadi ir jānopelna nauda.

2018. gadā valsts dotācija Dailes teātrim bija nepilni divi miljoni eiro, lielāka par šo summu ir Latvijas Nacionālajam teātrim. Dailes teātrī rēķina, ka tikai ar dotāciju bruto alga teātrī būtu 558,54 eiro. Salīdzinājumam – Jaunajā Rīgas teātrī tie ir 1277,11 eiro, bet Nacionālajā teātrī – 713,30 eiro.

Uz teātra māksliniecisko stagnāciju norāda arī vairāki teātra kritiķi. Zane Radzobe norāda, ka šāda situācija Dailes teātri ir jau vairākus gadus, turklāt, ja teātra mākslinieki sākot runāt publiski, tad ir lielas problēmas.

Viņa arī uzsver, ka vajadzība pelnīt pati par sevi nav nekas slikts, taču spriežot pēc tā, kā par šo problēmu tiek runāts gan mākslas, gan skatītāju vidē, galvenais neapmierinātības faktors ir ceļš, kāds ir izvēlēts peļņas gūšanai. Radzobe arī piebilst – ja teātris strādā tikai peļņai un izklaidei, tam nevajadzētu saņemt valsts dotāciju.

Savukārt teātra kritiķe un kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska uzskata, ka runāt par visa teātra māksliniecisko krīzi ir pārspīlēti, jo tur joprojām tiekot radītas interesantas izrādes un ievērības cienīgi mākslas darbi. Taču tās lielākajā vairumā gadījumu nav izrādes, ko veidojis teātra mākslinieciskais vadītājs.

"Tas, kas liek raizēties par Dailes teātri, ir tieši Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Džilindžera mākslinieciskais izsīkums, kas ir vērojams pēdējos gados, par ko liecina gan repertuāra izvēle, materiāli, ko viņš izvēlas – filmu scenāriji vai vieglāka rakstura darbi, turklāt man nav nekas pret vieglāka rakstura darbiem, ļoti patīk komēdijas," telefonsarunā ar LTV saka Verhoustinska.

Pats Džilindžers uzskata, ka repertuāra ziņā atrasts "zelta griezums". Viņš arī uzsver, ka teātra darbu novērtē kritiķi – par pērnās sezonas iestudējumiem saņemtas 17 "Spelmaņu nakts" nominācijas, kas ir vairāk nekā citos teātros. Tāpat Dailes teātris var lepoties ar ievērojamo skatītāju skaitu, kas, pēc Džilindžera teiktā, esot par 22 tūkstošiem vairāk nekā Nacionālajam, bet 10 tūkstoši vairāk nekā Jaunajam Rīgas teātrim.

Atgādinām, ka kopš 2010. gada Džilindžers ir Dailes teātra galvenais režisors, bet kopš 2012. gada – teātra mākslinieciskais vadītājs. "Spēlmaņu nakts" balvām bijis nominēts vairākkārtīgi, balvu kā sezonas labākais režisors saņēmis vienu reizi – par iestudējumu "Kaligula" (2006).