Sapņu dejotājas Kristīna Taula, Joanna Kalma, Rūta Ronja Pakalne un Madli Pavesa sanāca kopā Tantsu RUUM (Igaunijas Dejas aģentūras) rezidenču programmas ietvaros. Kopīgas dejošanas un sapņošanas rezultātā tapis "The Process Of Unclenching A Fist". Iestudējums aizsākās no vēlmes dot dejai iespēju kļūt par realitāti, neatkarīgi no vārdu trūkuma, ideju miglainības vai skaidra pamatojuma trūkuma. Izrādi var uzskatīt par nepārtrauktas prakses apmaiņas rezultātu starp četrām dejas māksliniecēm, kuras cenšas atspoguļot mūsdienu cilvēka stāvokli, cerībā, ka ķermenis spēj atklāt vairāk nekā tikai par pašām.
Dejas izrāde "Dream dancers: The Process Of Unclenching A Fist"* apšauba izveidotās realitātes būtību un lietderību. Kā indivīds attiecas pret lielākām struktūrām un kopums – pret vienu? Cik deja ir neatkarīga vai atkarīga no mums pašiem un pasaules apkārt? Par kādu deju mēs sapņojam un kāpēc? Sekojot saldām skaņām un piezemējošiem mūzikas ritmiem, mēs nonākam nepārtraukti mainīgā, nekārtīgā, iztukšojošā un piepildošā telpā – laikmetīgās dejas siltumnīcā, kur sapņi var dīgt, materializēties un izšķīst. Ko stāsta duets, kurā notiek knapa saskaršanās? Kā mēs varam novērot neredzamo deju? Ļaujot domai būt neskaidrai un nonākt ilūziju spēļu laukumā, mēs sevi atrodam iespēju zemē, kur deju var redzēt un dzirdēt tādu, kāda tā ir. Vietā, kur ķermeņi rada ainavas vārdiem neizskaidrojamu, degošu vēlmju realizēšanai. Dejas grīda ir brīva maigai līdzāspastāvēšanai un dedzīgai sevis novērošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
