Izsludina konkursu uz Dailes teātra direktora amatu; alga – 3801 eiro  (53)

Viņa stāstīja, ka pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo septiņu gadu laikā.

Tāpat amata kandidātam nepieciešamas teicamas latviešu valodas un vismaz divu svešvalodu, tai skaitā angļu valodas zināšanas, zināšanas un izpratne par kultūras nozari, īpaši teātra nozari, un valsts kapitālsabiedrības darbību, vadību, arī finanšu vadību. Potenciālajam teātra valdes loceklim jāpiemīt labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, stratēģiskas plānošanas, labas darba organizācijas un vadības prasmēm, kā arī jābūt orientētam uz rezultātu sasniegšanu.

Līdz ar citiem dokumentiem Dailes teātra valdes locekļa amata pretendentiem jāiesniedz teātra trīs gadu darbības izvērtējums un turpmākās darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi, norādīja Kokale.

Iesniegtos pieteikumus Dailes teātra valdes locekļa amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija. Tās priekšsēdētāja pienākumus pildīs KM valsts sekretāre Dace Vilsone, savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus pildīs KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija. Komisijas sastāvā iekļautas VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede. Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Kā ziņots, līdzšinējais teātra vadītājs Andris Vītols pēc desmit gadu ilga darba nolēmis atstāt Dailes teātra direktora amatu. Tomēr viņš turpinās pildīt teātra vadītāja pienākumus līdz jauna vadītāja atrašanai.

Vītols iepriekš norādīja, ka teātris ir nemitīgu pārmaiņu priekšā. Viņaprāt, to apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus – pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā.

Kā uzsvēris teātra direktors, šobrīd teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. "Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju," sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Viņa lēmums atkāpties sekoja pāris nedēļas pēc tam, kad aktieru īstenotā "apvērsumā" amatu pameta teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers.

Dailes teātra aktieri izteica neuzticību Džilindžeram. Aktieri medijos publicēja vēstuli, kurā teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast, pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.

Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.

Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.

"Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī," teikts aktieru vēstulē.