Pārpratums vai ielaista kaite? Teātra profesionāļi komentē Danas Bjorkas kritiku par 'Spēlmaņu nakti'

Ja pirms pāris gadiem iepriekšējais Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals pauda neapmierinātību ar žūrijas darbu un nominācijām, pat aicināja kolēģus "Spēlmaņu nakti" boikotēt, tad Danas Bjorkas pretenzijas vērstas tieši pret "Spēlmaņu nakts" scenāriju, kas, viņasprāt, allaž ir "joku duelis starp Nacionālo un Dailes teātri". "Gadu no gada pašā ceremonijā Čehova teātris tiek pieminēts tikai nomināciju sarakstos, savukārt pašā ceremonijas gaitā gandrīz četru stundu laikā uz skatuves notiek vien dažu latviešu teātru svētki, atstājot uzmanības novārtā pārējos," teikts Bjorkas vēstulē.

Pavisam drīz, atbildot uz Danas Bjorkas kritiku, savu viedokli sniedza Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa. Viņa ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka šogad ceremonijas režija un scenārijs bijis par mākslinieku, par cilvēku, nevis par konkrētu teātra aktieri. Viņa arī atgādināja, ka Rīgas Krievu teātris īpašu uzmanību saņēma 2017. gada ceremonijā, kad par mūža ieguldījumu tika godināta aktrise Ņina Ņeznamova, savukārt 2011. gadā pats pasākums notika Rīgas Krievu teātrī, bet viens no vadītājiem bija aktieris Jakovs Rafalsons.

Vai tiešām Latvijas teātra mākslinieku saimē valda sajūta, ka "Spēlmaņu nakts" ceremonijas jokos un izdarībās dominē Nacionālais un Dailes teātris? Vai tas vispār ir būtiski, ņemot vērā, ka pasākuma galvenie varoņi ir nominanti un balvu saņēmēji? Atbild Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs, teātra trupas "Kvadrifrons" aktieris Klāvs Mellis un teātra vēsturnieks Jānis Siliņš. Atbildot uz Danas Bjorkas kritiku, savu viedokli pauž arī šā gada "Spēlmaņu nakts" scenārija autors – aktieris un dramaturgs Artūrs Dīcis.

Slimība, ko nevar izārstēt ar vienu injekciju

"Nevaru viennozīmīgi atbildēt. Neteiktu, ka Daugavpils teātris šā gada ceremonijā būtu atstāts bez uzmanības, taču, ja skatāmies tīri matemātiski, cik reižu pieminēts kāds aktieris vai teātris, tad, nenoliedzami, tā ir divu teātru – Dailes un Nacionālā – dominance. Pārējie nekādā veidā nav salīdzināmi," sarunā ar "Delfi" saka Oļegs Šapošņikovs.