Gundars Āboliņš dzimis 1960. gada 7. janvārī Latvijā pazīstamu un mīlētu aktieru Veras Singajevskas un Tālivalža Āboliņa ģimenē, un jau kopš bērnības bijis saistīts ar Jaunatnes teātri.
Jau skolas laikā Āboliņš mācījās Tautas kinoaktieru studijā, bet no 1979. līdz 1982. gadam studēja aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā. Līdzās nelielām lomām studiju laikā Dailes teātrī, Gundars Āboliņš arī nofilmējās pie Jāņa Streiča filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), atveidojot Uģi Tūteru – jaunieti, kura vecāki maina atvaļinājuma plānus, lai dotos pie sirmās radinieces Mirtas Saknītes, kura loterijā laimējusi padomju cilvēka sapni – baltu žiguli. Lieki teikt, ka filma kļuvusi par latviešu kino absolūto klasiku, bet tās varoņi, tai skaitā Āboliņa atveidotais Uģis, par joprojām citētiem un labi zināmiem tēliem.
Pēc studijām Āboliņš izvēlējās strādāt Jaunatnes teātrī pie režisora Ādolfa Šapiro, bet 1988. gadā, dažus gadus pirms Jaunatnes teātra likvidācijas, sāka strādāt Dailes teātrī, kur pārsvarā spēlēja komēdijās.
Līdz ar lomu Baņutas Rubess iestudējumā "Rondo" 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī, Āboliņš atgriezās kādreizējās Jaunatnes teātra telpās Lāčplēša ielā 25, nu jau kā Jaunā Rīgas teātra aktieris. Laikā līdz 2015. gadam Āboliņš nospēlēja tādas spožas lomas kā Pilsētas priekšnieks leģendārajā Alvja Hermaņa "Revidenta" (2002) iestudējumā, titullomas izrādēs "Soņa" (2006) un "Oblomovs" (2011), kā arī virkni dažādu lomu citos Hermaņa darbos – "Latviešu stāsti" (2004), "Ledus.Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" (2005), "Kapusvētki" (2006), "Kabalas noslēpumi" (2012) un "Divpadsmit krēsli" (2014). Gundars Āboliņš spēlējis arī Māras Ķimeles, Viestura Kairiša, Gata Šmita un citu režisoru iestudējumos JRT.
Līdzās darbam Jaunajā Rīgas teātri režisors Alvis Hermanis piedāvāja lomas Gundaram Āboliņam arī savos ārzemju iestudējumos, piemēram, "Väter" ("Tēvi"), kas 2007. gadā tika iestudēta "Schauspielhaus Zurich", Šveicē. Šo izrādi Latvijā bija iespējams noskatīties 2014. gadā, kad tā kā viesizrāde bija iekļauta Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā. Tāpat pieminamas titulloma izrādē "Oblomow" ("Oblomovs", rež. Alvis Hermanis 2011) "Schauspielhaus Koeln", Vācijā, Pjērs Bezuhovs režisora Matiasa Hartmaņa (Matthias Hartmann) "Krieg und Frieden"("Karš un miers") iestudējumā "Burgtheater" Vīnē, Austrijā un Puks operas "Sapnis vasaras naktī" iestudējumā Berlīnes komiskajā operā Vācija, ko veidoja režsiors Viesturs Kairišs, un citas lomas.
"Āboliņam ir izcila humora izjūta, viņš ir spožs stāstnieks, smalks dzīves vērotājs un, visbeidzot, nepārspējams karikatūrists. To, starp citu, var novērot "stāstu žanrā" arī dzīvē, jo savas publiskās dzīves epizodes Āboliņš attēlo ne mazāk garšīgi kā uz skatuves. Viņš pievērš uzmanību sīkākajām detaļām, ar baudu izvirpina stāstījumu līdz pašironiskām, paradoksālām vai didaktiskām beigām smalki sabalansējot nopietnību ar dzirkstoša joka klātbūtni," par Gundaru Āboliņu grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" raksta Zane Radzobe.
2015. gadā Gundars Āboliņš pieņēma piedāvājumu strādāt štatā Minhenes teātrī "Münchner Kammerspiele" Vācijā. Taču kopš 2018./2019. gada sezonas aktieris ir atgriezies Jaunajā Rīgas teātrī, piedaloties tādos jaunākajos JRT iestudējumos kā "Linda Vista" (2018, rež. Alvis Hermanis), "Latviešu laupītāji" (2018, rež. Gecs Leinevēbers) un "Kas ir Silvija?" (2018, rež. Māra Ķimele). Šajā sezonā Gundars Āboliņš redzams Alvja Hermaņa jaunajā iestudējumā "Vēlā mīlā".
Gundars Āboliņš saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā 2006. gada "Spēlmaņu nakts" balvu kā sezonas labākais aktieris par lomām izrādēs "Soņa" un "Ledus.Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā". 2013. gadā Gundaram Āboliņam tika piešķirta IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis.
"Āboliņam nepatīk, ka viņu sauc par zvaigzni. Tie esot cilvēki, ko štancē realitātes šovi un citas, citējot aktieri, "aizdomīgas vietas" Tomēr viņš patiešām ir zvaigzne, tas ir aktieris – konkrēta teātra modeļa iemiesotājs. Aktieris, kas ir iestudējuma centrā. Aktieris, kura vārds materiālos par izrādi tiek izcelts līdzās režisora vai dramaturga vārdam, jo tieši viņu grib redzēt skatītāji, viņš garantē iestudējuma kvalitāti," grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri" raksta Zane Radzobe.
Pavisam drīz Gundars Āboliņš būs redzams arī uz lielā ekrāna – Viestura Kairiša jaunākajā filmā "Piļsāta pi upis", kas pirmizrādi piedzīvos jau 11. janvārī. Aktieris filmā spoži nospēlē Latgales mazpilsētas ebreju tirgotāju Bernšteinu.
Gundara Āboliņa varonis ir simpātiskās Ziseles tēvs. Bagāts ebreju tirgotājs, kuram komunisti atņem īpašumus un naudu, bet nacisti — dzīvību. Lai arī Bernšteins liek šķēršļus filmas galvenā varoņa Anša draudzībai ar savu meitu, šis cilvēks ar laiku kļūst Ansim tuvs. Ļaujot Ansim sevi gleznot, viņš ļauj savā sejā ieraudzīt vairs ne tikai nacionālu kolorītu, bet vispārcilvēcisko. Cilvēku. Viņš palīdz Ansim radīt īstu mākslas darbu.
"Loma bija tāds vecs traģisks ebrejs — mūžīgais žīds. Domājot, kurš varētu šo skarbo tēlu iemiesot, nāca pratā dažādi tradicionālāki risinājumi, biju Viļņā un provēju arī Regimantu Adomaiti. Taču sāku attīstīt kastingu netradicionālākā virzienā un iecerēju drīzāk tādu dzīves gudra komedianta tēlu. Jā, kaut kā likās, ka Gundaram būtu liels izaicinājums nospēlēt Bernšteinu. Tagad redzu, Bernšteina tēls ir izveidojies izcils. Vajadzīgais dzīvesgudrais filmas balsts. Spožs Gundara darbs," stāsta Viesturs Kairišs.
Naigas lomas atveidotājas filmā aktrise Agnese Cīrule par sadarbību ar Gundaru Āboliņu saka: "Mums nebija daudz epizožu, kurās vienā kadrā ir mana varone Naiga un Bernšteins, taču man filmēšanās bija iespēja Gundaru Āboliņu iepazīt sarunās no darba brīvos brīžos. Viņš ir ļoti aizrautīgs sarunbiedrs, kas uz jaunāku kolēģi skatās kā uz savējo. Būt Latgalē, tik skaistā vietā, un sarunāties ar tādu cilvēku kā Gundaru Āboliņu — tā dēļ vien bija vērts filmēties "Piļsāta pi upis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
