"Ojāra Vācieša dzejā ir kaut kas no "pavisam nepilngadīga suņa", sliktā brāļa. Tā ir mūžam jauna, mūžam aktuāla un mūžam personīga. Katrs sevi cienošs "pret" tajā atradīs sev draugu un katra pazudusi sajūta iegūs vārdu. 12 jaunieši, no Vācieša dzejas dzīlēm izrakdami sev tuvāko un mīļāko, veido dzīvu dzejas virknējumu. Katra reize ir citādāka, katru reizi mēs paši tajā dzirdam un atrodam ko jaunu. Jo dzejolis "vakar" un "šodien" ir divas dažādas būtne," min performances veidotāji.
Ojārs Vācietis (1933-1983): "Viņš uzdrīkstējās nenobīties un pierakstīt savas sirdsbalss teikto, lai gan tas bieži bija pretrunā ar valdošās nomenklatūras viedokli – par to nācās maksāt ar darbu nepublicēšanu ilgākā laika periodā un saņemt bargu padomju ideologu kritiku. Taču Ojāra Vācieša talantu apklusināt neizdevās: viņa vārdam piemita pārāk liels spēks un tauta viņu mīlēja. Tad arī valdošajai elitei neatlika nekas cits, kā "sodīt" viņu ar dažādiem Goda nosaukumiem un prēmijām. Taču arī tas nelīdzēja – Ojārs Vācietis nemainījās un konjunktūrai nepakļāvās. Viņš rakstīja atkailinātiem nervu galiem, kā bez ādas, atvērts visām sāpēm un laimei. Jā, arī laimei. Lai atceramies viņa nepārspējamo mīlestības liriku!" Tā par dzejnieku raksta Zinta Pencele, Ojāra Vācieša memoriālā muzeja galvenā speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
