Nacionālajā teātrī top Federiko Garsijas Lorkas 'Tukšais zieds'  (1)

Jerma ir sievietes vārds Latvijā vēl ne reizi neiestudētā izcilā spāņu dramaturga un dzejnieka, mākslinieka un komponista Federiko Garsijas Lorkas lugā "Jerma", kas veido trešo daļu tā saucamajā lauku lugu triloģijā, pie kuras pieder arī "Asins kāzas" un "Bernardas Albas māja".

Vienlaikus Jerma ir vārds, kuram ir sava nozīme spāņu valodā. Jerma ir tukšziede. Sieviete, kam nav bērnu. Sieviete, kas palikusi ar tukšu klēpi. Nav bijis iespēju. Nokavēts. Kā ar to sadzīvot, lai tukša un auksta nepaliktu arī sirds? Vai šo sāpi var nepārvērst traģēdijā? Kā skatīties uz pasauli, kurā skraida, aug, palaidņojas citu bērni. Un ja nu tomēr ir cerība, bet tai ir sveša vīrieša vaibsti?

Režisore Ināra Slucka stāsta: "Šodien "Jerma" nav vairs tikai traģēdija par tukšumu – kādu to jūt sieviete, kura nevar dzemdēt. Vēl vairāk tā ir traģēdija par alkām pēc mīlestības, par izvēli, par nesamierināšanos, par godu."

Citās lomās būs redzami aktieri: Inga Misāne-Grasberga, Normunds Laizāns, Kaspars Zvīgulis, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Madara Botmane, Ilze Blauberga, Evija Krūze, Ance Kukule, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis.

Federiko Garsija Lorka ir izcilākais 20. gadsimta spāņu dzejnieks, dramaturgs, mākslinieks, režisors un viens no ievērojamākiem spāņu māksliniekiem vispār. Tieši Federiko Garsijas Lorkas daiļrade pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados pasaules literatūrā uzbūra un nostiprināja priekšstatus par "īsto" Spāniju, kuru iepazīt joprojām steidzas daudzi par dzejnieku neko nezinoši tūristi.

Dzimis 1898. gadā. Nogalināts 38 gadu vecumā noslēpumainos apstākļos Spānijas Pilsoņu kara laikā, 1936. gadā naktī uz 19. augustu, iespējams, fašistu ģenerāļa Franko rokaspuiši šo slepkavību veica ne tikai viņa aktīvās sabiedriskās darbības, bet arī seksuālās orientācijas dēļ. Viņa kapa vieta joprojām nav atrasta. Viņa grāmatas tika publiski dedzinātas Granādas centrā, visā Spānijā viņa darbi bija aizliegti līdz 1954. gadam un cenzēti līdz pat 1975. gadam – militārā diktatora Franko nāvei.

Lorkas lugas, kas iestudētas Latvijā – "Daiļā kurpniece", "Bernardas Albas māja", "Dona Perlimplina mīlestība", "Asins kāzas". Lorkas dzejas izlase "Kliedziens" Knuta Skujenieka atdzejojumā iznākusi 1971. gadā un ir bibliogrāfisks retums. 2019. gadā Jāņa Rozes apgāds ir laidis klajā Federiko Garsijas Lorkas lugu izlasi, ko sakārtojis un tulkojis Edvīns Raups.

Lorkas "Lekcijas", latviski izdotas 2013. gadā. Tā ir publiski nolasīto lekciju kopa, kurās Lorka aplūko mākslas dzimšanu, dzejas fenomenu, tautas dziesmas, Spānijas garu un duendi - īpašu jēdzienu mākslā, ko iespējams pielāgot arī dzīvei.