Latvijas Nacionālā baleta dejotāju darbs sezonas laikā sešas dienas nedēļā sākas ar ikrīta treniņstundu, kam seko mēģinājumi tuvākajiem repertuāra uzvedumiem un jauniestudējumiem, kā arī izrādes. Tagad, kas valstī ir ārkārtējā situācija un kultūras iestādes, tai skai-tā Latvijas Nacionālā opera, ir slēgtas, dejotāji sevi uztur formā ārpus baleta zāles mājās un dabā. Ar video palīdzību viņi aicina ielūkoties savos treniņos arī skatītājus.

"Mums, baletdejotājiem, kustība nepieciešama, lai normāli justos. Tā ir rituāls, kas palīdz uzturēt ne tikai fizisko formu, bet arī pašapziņu. No operas man atveda linoleju, mājās izveidoju improvizētu stangu. Esmu kustībā un domāju par jaunām horeogrāfijām, bet ilgojos pēc kolēģiem un skatītājiem," saka Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste un horeogrāfe Elza Leimane.

Latvijas Nacionālais balets ir vienīgā profesionālā šāda veida institūcija valstī. Tā repertuāra pamatu veido klasiskā baleta pērles – "Riekstkodis", "Gulbju ezers", " Apburtā princese", "Žizele" un citas, repertuārā ir arī mūsdienu latviešu komponistu un horeogrāfu darbi – "Antonija #Silmači", " Karlsons lido…", "Hamlets", "(Ne)stāsti man pasakas". Latvijas Nacionālais balets sadarbojas arī ar ievērojamiem mūsdienu ārzemju horeogrāfiem, kuru vidū Kšistofs Pastors, Edvards Klugs, Boriss Eifmans un citi. Sezonas laikā tiek nodejo-tas vairāk nekā simts izrādes. Latvijas Nacionālo baletu kopš 1993. gada vada Aivars Leimanis.

Jau ziņots, ka Latvijā no 13. marta līdz 14. aprīlim ir ieviests ārkārtas stāvoklis, ieviešot dažādus ierobežojumus, tai skaitā slēdzot kultūras iestādes, skolas, utt.

Latvijas Nacionālā opera un baletsElza LeimaneKoronavīruss Covid-19Paliec mājās

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit