Sveicēji Purvciema pagalmā, pie nama, kur mitinās gaviļniece, bija arī izritinājuši lielu plakātu, kas vēstīja – "Daudz laimes, Elvīra!". Dzimšanas diena turpinājumā māksliniece tika sveikta privātā pasākumā Lapmežciemā.
Elvīra Baldiņa dzimusi 1919. gada 11. augustā Madonas rajona Kraukļu pagastā, bet aktrises profesiju apguvusi Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolā un Latvju drāmas ansambļa studijā. Kopš 1945. strādājusi Jaunatnes teātrī un piedalījusies izrādēs līdz pat 1992. gadam, kad teātris tika likvidēts. Aktrises īpašais talants ir latviešu tautasdziesmu deklamēšana – viņai ir fenomenālas tautas mutvārdu folkloras zināšanas un prasme piemeklēt ikvienai dzīves situācijai atbilstošākās četrrindes.
Elvīra Baldiņa spēlējusi gan Maiju Annas Brigaderes "Maijā un Paijā" (1949) , gan Saulcerīti Raiņa "Zelta zirgā" (1856), gan daudzas citas lomas bērniem un jauniešiem domātās izrādēs. Par Mirdzas lomu Annas Sakses romāna "Pret kalnu" dramatizējumā tikusi nominēta PSRS Valsts prēmijai. Jaunatnes teātrī spēlējusi vairākas puiku lomas, piemēram, bijusi Janka Jāņa Grīziņa "Vārnu ielas republikas" iestudējumā (1956), Tonis Zentas Ērgles "Mūsu sētas bērni" (1960) vai Gavrošs iestudējumā pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" (1960) un citus. Tāpat aktrises balss dzirdama daudzos radioteātra iestudējumos un radio lasījumos, īpaši bērniem un jauniešiem.
Lai gan aktrise filmējusies maz, kino skatītājiem viņa labi pazīstama kā Sprīdīša vecmāmiņa.
Valsts Kultūrkapitāla fonds novērtējis Elvīras Baldiņas radošo darbu ar mūža stipendiju. Aktrise ir arī uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, bet 2010. gadā par mūža ieguldījumu latviešu teātra mākslā, neatkārtojami spilgtām lomām Jaunatnes teātra iestudējumos bērniem un jauniešiem aktrisei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.