Valmieras Drāmas teātrī 1973. gadā iestudētā dramaturga Ārija Geikina luga "Leģenda par Kaupo" veicināja nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīcijas atjaunošanu un modināja latviešu tautas nacionālo pašapziņu. Lieli nopelni Ārijam Geikinam ir teātra mākslas un īpaši amatieru teātru kustības attīstībā.
Pēc Dailes teātra 3. studijas beigšanas 1962. gadā, Ārijs Geikins kļuva par Liepājas teātra aktieri, tad pievērsās režijai. 1967. gadā viņš Valsts Jaunatnes teātrī iestudēja Harija Gulbja lugu "Medību pils", bet 1969. gadā kā režisors absolvēja Teātra mākslas institūtu Maskavā. No 1974. gada Ārijs Geikins gandrīz 20 gadus bija Latvijas Valsts Universitātes Studentu teātra režisors, iestudēja izrādes Tautas teātrī "Armatūra", kā viesrežisors strādāja Latvijas profesionālajos teātros, Ņujorkas studijā (ASV), bet no 1994. gada bija Valmieras Drāmas teātra režisors.
1966. gadā laikraksts "Literatūra un Māksla" publicēja Ārija Geikina dzejoli "Sveiciens", nozīmīgākie autora dramaturģijas darbi apkopoti lugu izlasēs "Ogles sirds" (1988) un "Rēgi miglā" (1999), no 1993. gada rakstnieks galvenokārt publicēja stāstus, romānus "Riharda Buša pirmā sezona" (1998), "Slepkavība Saulstariņos" (1998), "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo" (2005) u.c.
No 1976. līdz 1979. gadam Ārijs Geikins bija Dailes teātra aktieris, Rīgas kinostudijas spēlfilmās aktieris atveidoja aptuveni 15 spilgtas raksturlomas, piemēram, filmās "Zobena ēnā" (1976), "Zem apgāztā mēness" (1977), "Ilgais ceļš kāpās" (1981) u.c. Ārijs Geikins bija arī Tautas kinoaktieru studijas un Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības pedagogs.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā noskatīties Rīgas kinostudijas spēlfilmas "Ceplis" (1972) un "Mans draugs-nenopietns cilvēks" (1975), kurās epizodiskas lomas ir atveidojis aktieris Ārijs Geikins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
