Teātru darbinieki aicina domāt par mehānismu teātra mākslas atlabšanai no Covid-19 krīzes  (33)

Kā informēja LTDS pārstāvis Ričards Vorobjovs, vēstulē akcentēts, ka Latvijas kultūras dzīve gadu ir apstājusies, un mākslinieki saglabā radošo potenciālu un uztur profesionalitāti, tikai pateicoties valsts atbalstam un iestāžu vadītāju atbildīgam darbam.

Vēstulē, kuru LTDS vārdā parakstījis savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, norādīts, ka ilgstoša teātru dīkstāve nozīmē ne tikai ekonomisku strupceļu skatuves mākslas organizācijām, ņemot vērā, ka lielu daļu finansējuma nodrošina ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet arī psihoemocionālo spriedzi radošo profesiju pārstāvjiem.

LTDS vērš uzmanību, ka ilgstoša teātru slēgšana neatgriezeniski ietekmēs arī teātra klātienes apmeklēšanas tradīcijas, kas atsauksies uz visu nozari un sabiedrības garīgo veselību pēc pandēmijas beigām. Savienības ieskatā, teātri ir pierādījuši spēju pielāgoties situācijai un strādāt ierobežotos apstākļos, ievērojot visus epidemioloģiskos nosacījumus, darbojoties klātienē no 2020. gada vasaras sākuma līdz novembra sākumam. Turklāt respektablos pētījumos apstiprināts, ka teātra apmeklējums ir viens no iedzīvotājiem drošākajiem pasākumiem pandēmijas laikā, uzsvēra LTDS.

Savienība pauda aicinājum KM blakus finansiālā atbalsta mehānisma modeļa izstrādei kapitālsabiedrību un citu profesionālo iestāžu darbības stabilizēšanai domāt par plānu, kādā sākt detalizēti analizēt šī brīža situāciju un veidot mehānismu atlabšanai pēc krīzes. LTDS ieskatā, tas nepieciešams, lai, sasniedzot zināmu sabiedrības vakcinācijas līmeni vai ievērojot jau apstiprinātos drošības pasākumus, maksimāli ātri atsāktu valsts, pašvaldību un nevalstisko teātru darbību, tos atverot vismaz daļējam publikas apmeklējumam.

Atsaucoties uz KM izveidotās darba grupas, kas, sadarbojoties ar epidemiologiem, gatavo plānu "garā Covid-19" apstākļiem un iziešanai no tā, jau izdarītiem secinājumiem, LTDS lūdza pievērst uzmanību vairākiem būtiskiem secinājumiem.

Pirmkārt, lai nozares atvēršana notiktu plānoti, nevis situitīvi un pasākumos būtu iespējams ievērot drošības pasākumus, tiem būtu jābūt iepriekš zināmiem, lai būtu laiks tiem sagatavoties un ieviest. LTDS atgādināja, ka kultūras nozare darbojas pēc inerces principa, tāpēc nepieciešams savlaicīgi – vismaz divi mēneši iepriekš – vienoties par šiem noteikumiem, kuri tiks ievēroti.

Otrkārt, LTDS atzīmēja, ka, apkopojot aktuālo informāciju par dažādu valstu "iziešanas" stratēģijām, savienība arīdzan aicināja ņemt vērā divus vācu pētījumus – Maksa Planka institūta pētījumu "Covid-19 aerosola pārnešanas un infekcijas riska aprēķins iekštelpās" un Vācijas pasākumu nozares sadarbībā ar pētniekiem izstrādāto "Manifest Restart", kas paredz integrētu pieeju apmeklētāju pakāpeniskai atgriešanai.

LTDS norādīja, ka pētījumi balstīti uz risku novērtēšanas metodiku individuālām vietām un individuāliem pasākumiem. Savienības ieskatā, šis ir ceļš, kuru tā saredz kā iespējamo risinājumu "garajam Covid-19", proti, vērtēt individuālu vietu jeb individuālu pasākumu riskus un uz tiem balstīt pasākumu nozares atvēršanu, nevis noteikt horizontālus vispārējus nozares ierobežojumus. LTDS uzsvēra, ka norises vietas ir dažādas, pasākumu raksturs ir dažāds un attiecīgi arī nozares atvēršana būtu tam jāpakārto.

"Mēs lūdzam politisku atbalstu kultūras nozares, īpaši profesionālo teātru un koncertorganizāciju centieniem nepazaudēt saikni ar skatītājiem, kā arī iestāties par profesionālās kultūras nozares prioritāro lomu sabiedrības atveseļošanas procesā, kas prognozējams un sekos pēc Covid-19 paguruma," akcentēts LTDS vēstulē.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai no 9. novembra līdz 6. aprīlim Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.