"Zelta masku" pasniegšanas ceremonija norisinājās 22. aprīlī, apbalvojot laureātus vairāk nekā 30 kategorijās. Par gada labāko lielās formas izrāde atzīst Nāciju teātra iestudējums "Pasaka par pēdējo eņģeli", bet gada labākā režisora "Zelta masku" saņēmis Jurijs Butusovs par "Pēra Ginta" iestudējumu Vahtangova teātrī, Maskavā. Viss laureātu saraksts atrodams teātra festivāla "Zelta maska" mājaslapā.
Andris Freibergs ir veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 200 iestudējumiem Latvijas teātros un ārzemēs. Viņš ir Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra galvenais mākslinieks kopš 1993. gada. Pirms tam viņš ir bijis Drāmas (tagad – Nacionālā) teātra mākslinieks-inscenētājs (1965–1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973–1992).
1971. gadā Andris Freibergs kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas pedagogu, 1994. gadā – par Scenogrāfijas katedras vadītāju (līdz 2013), tagad viņš ir emeritētais profesors.
Andris Freibergs ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2003); ar Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam "Credo" ar K. Penderecka un J. S. Baha mūziku teātrī "Estonia" (1995), Lielo mūzikas balvu par G. F. Hendeļa operas "Alčīna" iestudējumu (1998, režisore Kristīna Vuss), Igaunijas labākā scenogrāfa balvu par I. Turgeņeva romāna "Tēvi un dēli" dramatizējumu Tallinas pilsētas teātrī (2003, režisors Ādolfs Šapiro), viņš ir saņēmis septiņas "Spēlmaņu nakts" balvas un balvu par mūža ieguldījumu Latvijas teātrī (2014).
Viņam piešķirta arī Itālijas augstākā teātra balva "Il Premio Ubu" par J. Ivaškeviča stāsta "Vilkumuižas jaunkundzes" dramatizējumu (2010, režisors Alvis Hermanis), divas zelta medaļas Prāgas kvadriennālē par studentu ekspozīcijām (2007, 2011) un speciālo Scenogrāfijas Skolotāja balvu (2015). Viņš ir Krievijas Mākslas akadēmijas goda loceklis (2018).
Par Andri Freibergu uzņemta dokumentālā filma "Pasaka par tukšo telpu" (2017. rež. Krista Burāne).