Oļģerts Kroders dzimis 1921. gadā Rīgā žurnālista, tulkotāja un teātra kritiķa Roberta Krodera un aktrises Hertas Vulfas ģimenē. Pēc pirmā kursa Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē viņš kopā ar vecākiem 1941. gada jūnija deportācijas laikā tika izsūtīts uz Sibīriju.
Pēc atgriešanās Latvijā 1956. gadā Oļģerts Kroders sāka rakstīt teātra izrāžu recenzijas un tika pieņemts darbā Dailes teātrī par režisora palīgu, bet jau 1959. gadā sāka darboties Liepājas teātrī, kur debitēja kā režisors.
Režisors iegājis Latvijas teātra vēsturē izveidojot Latvijas teātrī vēl nepieredzētu darba modeli – domubiedru teātri, kurā režisora attiecības ar aktieriem bija vienlīdzīgas un demokrātiskas. Kolektīvā valdīja pilnīga uzticēšanās un aktieri kļuva par izrādes līdzautoriem. Dramaturģijas klasiku viņš pārcēla laikmetīgā skatījumā un papildināja savas izrādes ar zemteksta slāni. Īpaši Oļģertu Kroderu saistīja Šekspīra interpretācija, vairākas reizes dažādos teātros viņš iestudēja lugu "Hamlets".
Oļģerts Kroders kādu brīdi darbojies teju visos Latvijas teātros, bet visilgāk uzkavējies Latvijas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Valmieras teātrī, kur aizvadīja radoši bagātu mūža nogali. Kā aktieris filmējies Rīgas kinostudijas un vairāku PSRS kinostudiju filmās. 1993. gadā pirmoreiz iznāca Krodera autobiogrāfija "Mēģinu būt atklāts". Par godu režisoram Valmieras teātris iedibināja "Krodera balvu".
Režisors aizgāja mūžībā 2012. gada 10. oktobrī savā pēdējā pastāvīgajā dzīvesvietā Valmieras teātrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
