Kā atgādina muzeja vadītājs Jānis Siliņš, Tālivaldis Āboliņš (11.02.1932 – 18.05.1991) bija brīnišķīgs, īstas skatuviskās organikas, šarma un psiholoģiskās patiesības apveltīts, Jaunatnes teātra aktieris, kurš par savām lomu augstākajām virsotnēm atzina Mintautu Raiņa "Indulis un Ārija" (rež. O. Krēsliņš, 1965) un Jēru Maigoni Š. de Kostēra "Leģenda par Pūcesspieģeli" (rež. P. Homskis, 1966) interpretācijas.
Vēlākajos gados Tālivaldis Āboliņš bija gan ciniskais neģēlis Aleksandrs M. Gorkija "Pēdējie" (rež. Ā. Šapiro, 1967), gan delartiskais Brigella K. Goci "Zaļais putniņš" (rež. N. Šeiko, 1970), gan dokumentāri stilizētais Profesors P. Pētersona "Bastards" (rež. P. Pētersons, 1978), gan spēlē azartiskais, pat groteskais Paps J. Ekholms "Larsoni un Karlsoni" uzvedumā (rež. A. Birkovs, 1988), kurā viņa dzīvesbiedre Vera Singajevska atveidoja Mammu, bet dēls Gundars Āboliņš - Lābanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
