Kā atgādina muzeja vadītājs Jānis Siliņš, Tālivaldis Āboliņš (11.02.1932 – 18.05.1991) bija brīnišķīgs, īstas skatuviskās organikas, šarma un psiholoģiskās patiesības apveltīts, Jaunatnes teātra aktieris, kurš par savām lomu augstākajām virsotnēm atzina Mintautu Raiņa "Indulis un Ārija" (rež. O. Krēsliņš, 1965) un Jēru Maigoni Š. de Kostēra "Leģenda par Pūcesspieģeli" (rež. P. Homskis, 1966) interpretācijas.
Vēlākajos gados Tālivaldis Āboliņš bija gan ciniskais neģēlis Aleksandrs M. Gorkija "Pēdējie" (rež. Ā. Šapiro, 1967), gan delartiskais Brigella K. Goci "Zaļais putniņš" (rež. N. Šeiko, 1970), gan dokumentāri stilizētais Profesors P. Pētersona "Bastards" (rež. P. Pētersons, 1978), gan spēlē azartiskais, pat groteskais Paps J. Ekholms "Larsoni un Karlsoni" uzvedumā (rež. A. Birkovs, 1988), kurā viņa dzīvesbiedre Vera Singajevska atveidoja Mammu, bet dēls Gundars Āboliņš - Lābanu.
Tālivaldis Āboliņš bija ieguvis elektrotehnikas tehniķa – elektriķa kvalifikāciju (1950), 1955. gadā absolvējis Maskavas Kinematogrāfijas institūtu (1955) kinoaktiera specialitātē. No 1955. gada līdz mūža beigām bija Jaunatnes teātra aktieris.
1989. gadā Vācijas Demokrātiskās republikas filmu studijā DEFA atveidoja Alberta Einšteina lomu filmā "Einšteins".
Izstādē fotogrāfijās, video liecībās, priekšmetos un lietās apmeklētājiem ir iespēja apjaust Tālivalža Āboliņa aktierisko un cilvēcisko izpausmju fenomenu.
Izstādes mākslinieks Ivars Noviks. Izstāde būs skatāma līdz 2. aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
