“Pasaule atkal ir mainījusies”, saka komponists Jānis Lūsēns. “Tas pats jauniestudējums, ko pirms diviem gadiem paspējām nospēlēt vien dažas izrādes, tagad ieguvis jaunu, vēl jaudīgāku jēgu. Mūsu pasaule Ukrainas notikumu iespaidā pēkšņi ir kļuvusi trausla, un to noturēt var tikai cilvēcība. Ir aktualizēts lielais jautājums par izvēli un vērtībām.”
Savukārt Māra Zālīte atzīmē: “Nepanesama ir mūsu iecietība pret noziedzību - zagšanu, laupīšanu un meliem. Tā ir mūsu sabiedrības nelaime. Kamēr par varoņiem uzskatīs valsts apzadzējus un izlaupītājus, kamēr ievēlēs par pilsētu mēriem un Saeimas deputātiem, tikmēr... Izrāde ir kliedziens un aicinājums pacelt acis, morāli attīrīties un šķīstīties, sakārtot katram sevi atbilstoši vispārcilvēciskām vērtībām.”